Terminu skaidrojums

Nostiprinātājs (angļu val. "reinforcener", latviešu valodā oficiāli lietots "pastiprinātājs") ir uzvedības sekas, kuru rezultātā uzvedība tiek atkārtota.

Kondicionētais nostiprinātājs (angļu val. "conditioned reinforcener", latviešu valodā oficiāli lietots "kondicionētais pastiprinātājs") ir priekštvēstnesis, ka tiks piedzīvotas uzvedības sekas, kas veicinās tās atkārtošanu. To var saukt arī par marķeri. Pareizi izvēlēts marķeris nodod precīzāku vēsti par to kāda uzvedības izraisījusi nostiprinātāja parādīšanos. Marķerim vienmēr ir jāseko primārajam nostiprinātājam, jo pats par sevi viņš sunim nenozīmē neko. (Piemēram: Klikera klikšķis ir viena, nemainīga skaņa no “nekurienes”, kurai seko apbalvojums. Tā atskan brīdī, tieši kad sunim ir jāsaprot šī uzvedība IR īstā. Suns pārstāj koncentrēties uz saimnieka darbībām (jo neesot vienam marķerim, suns meklēs citus- kārumsomas aiztikšanu, bumbiņkabatas atvēršanu utt.) un visu uzmanību velta mācību procesam.)

Nostiprinājums (angļu val. "reinforcement", latviešu val. oficiāli lietots "   pastiprinājums") ir process, kura laikā  tiek nostiprinātas kādas uzvedības sekas, kā rezultātā pieaug uzvedības biežums.

Pozitīvais ( + vēlamais) uzvedības nostiprinājums (angļu val. "positive reinforcement") palielina konkrētās iemācītās (pieredzē balstītās) uzvedības biežumu, jo ir tādas uzvedības sekas kura ļauj piedzīvot kaut ko vēlamu. Tas nostiprina iemācīto uzvedību. Ārkārtīgi svarīgi ir sapras sava suņa konkrētā brīža uzvedības iemeslus, jo pozitīvais nostiprinājums ir jāprot pielāgot videi un indivīdam. (piemēram: Suns, kurš aizraujas spēlēs ar citiem suņiem un neatsaucas saimnieka aicinājumam ir apmācāms pakāpeniski- sākumā vidē bez traucēkļiem. Tāpat saimnieka kontrolētais resurss (kārums, bumbiņa, skrējiens pakaļ saimniekam utt.) var mainīties, mainoties videi, indivīdam vai viņa emocionālajam stāvoklim.)

Negatīvais (- negatīvais) uzvedības nostiprinājums (angļu val. "negative reinforcement") palielina konkrētās uzvedības biežumu, jo ir tādas uzvedības sekas, kura ļauj izbēgt vai nosvērst kaut ko nepatīkamu. (piemēram: Suns rej, jo baidās. Cilvēks uz kuru viņš rej, atkāpjas. Suns tādejādi saprot, ka rejot var likt bailēm mazināties (izbēgt), jo baiļu izraisītājs attālinās (novērst tuvošanos). Suns uz cilvēkiem no kuriem baidās, ries biežāk.)

Operantā uzvedība ir uzvedība, kura nav atbilde uz primārajiem instinktiem, bet ir uzvedība, kura izvēlēta balstītoties pieredzē. (Piemēram: Ilgstoša iešana blakus saimniekam nav instinktīva- tā var būt tikai pieredzes rezultātā iemācīta darbība.)

Operantā kondicionēšana (angļu val. "operant conditioning") ir mācīšanās metode, kurā sunim jauna uzvedība tiek mācīta, veidojot apstākļus tā, ka tie veicina tam izdarīt izvēli veikt kādu darbību, kura tiek apstiprināta ar nostiprinātāju, tāpēc suns izdara izvēli darbību atkārtot.

Dzēšana ir uzvedības izzušana, pazūdot tās nostiprinātājam un vides asociēšana ar citu uzvedību. (Piemēram: Suns lec virsū saimniekam, kad tas ieradies mājās. Turpmāk saimnieks ienāk sētā, savu uzmanību velta (ļauj apostīt, pasniedz kārumu, iedod bumbiņu vai jebko citu konkrētajam sunim vēlamu) ļauj sunim piedzīvot tikai tad, kad visas ķepas ir uz zemes) Jo efektīvāk izdodas novērst apstākļus, lai suns lēktu un pozitīvi nostiprināt “ķepas uz zemes”, jo ātrāk lēkšana izzudīs pavisam.)

Sods ir procedūra ar kuras nevēlamajām sekām tiek apspiesta (kļūst retāka) kāda darbība.  (Piemēram: Saimnieks bļauj uz suni, kurš rej. Bļaušanas laikā suns apklust, jo nobīstas no saimnieka, bet tikko kā ir nonācis iepriekšējā situācijā vai vēlas iegūt saimnieka uzmanību, atkal rej. Šādā gadījumā, par spīti bļaušanai, riešana var kļūt pat biežāka.)

Aversīvs stimuls ir emocionāli nepatīkams stimuls, kurš kādu darbību padara par sodu.

Stimula kontrole un atšķirīgā uzvedība. Ir uzvedība, kura tiek nostiprināta noteikta stimula klātbūtnē. (Piemēram: Žests komandai “sēdi” ir sunim dotais stimuls un suns apsēžas. Saimnieks izmanto izvēlēto nostiprināju (1. marķeri + 2. kārumu). Pat, ja suns apsēžas citā brīdī, saimnieks nekādu uzmanību tam nevelta, jo nepieciešamais žests nav bijis.)

Aicinājums (angļu val. "Cue") ir ārējs stimuls ar kura palīdzību saimnieks pavēsta sunim, ko viņš vēlas, lai suns dara (agrāk tika izmantots vārds "komanda"). Lai saimnieks varētu komunicēt ar pieprasījumu palīdzību, viņam suns ir jāapmāca, jo dabīgi suns nekādi nesaista noteiktu uzvedību ar pieprasījumu no saimnieka puses.

Primārais (nekondicionētais) stimuls ir ārējs kairinātājs, kurš izraisa iedzimtu reakciju, kura var nesakņoties iepriekšējā pieredzē. (Piemēram: Suns pamanot barību, siekalojas)

Sekundārais (kondicionētais) stimuls ir ārējs kairinātājs, kurš pamatojoties uz pieredzi ir priekšvēstnesis tūlīt sekojošam nekondicionētajam stimulam. Kondicionētajam stimulam bez nekondicionētā stimula klātbūtnes nav nozīmes. (Piemēram: Suns sadzirdod klikera klikšķi jau ir saporatis, ka par šo uzvedību tiks apbalvots))

Neitrālais stimuls- ir ārējs kairinātājs bez emocionālas nozīmes.

Nekondicionētā atbilde ir reflektīva reakcija uz ārēju stimulu. (Piemēram: Siekalošanās, kad saimnieka rokās pamanīta barība)

Kondicionētā atbilde ir pieredzes rezultātā iemācīta reakcija uz ārēju, sākotnēji neitrālu, stimulu. (Piemēram: Ieraugot saimnieka rokās savu bļodu, suns apsēžas, jo ir pieredzes rezultātā iemācījies, ka tādejādi saņems barību.)

Diskriminētā atbilde- Pie noteiktiem stimuliem veikt noteiktu darbību. (Piemēram: Spēt apskriet konusu, kad skan aicinājums apskriet konusu, lai gan ceļā atrodas "vieta". Un spēt doties "vietā" atskanot atbilstošam aicinājumam, kad ceļā atrodas konuss. Vai nevēlama: Atsaukties uz "šurp!" tikai tad, kad nekas interesantāks apkārt nenotiek. Vēlamais ir spēt ""šurp!" uztvert kā visnozīmīgāko stimulu.)

Pārkondicionēšana un desensitizācija parasti tiek izmantotas kopā, jo mērķis ir mainīt uzvedību, mainot jūtību (vienkārši sakot, pieradinot) vai neļaujot rasties nepatīkamām asociācijām ar kādu ārēju stimulu, kurš pieredzes vai iedzimtas reakcijas rezultātā ir nepatīkams vai biedējošs. Desensitizācija, ir jūtības mainīšana vai vienkārši sakot, ir pieradināšana, nepatīkamo stimulu demonstrējot pamazām- cik vien katrs indivīds ir spējīgs uztvert, nerodoties nepatīkamām sajūtām. Pamazām šī demonstrācija tiek pietuvināta gala mērķim, bet vienmēr apstājoties zem sliekšņa, kurš sunim liek piedzīvot nepatīkamo. Pārkondicionēšana ir nevēlamās reakcijas nomainīšana uz vēlamu, izmantojot gan vēlamas uzvedības apbalvošanu, gan nepatīkamo emociju nomainīšanu uz patīkamām. (Piemērs īsumā: Lai pieradinātu suni pie nagu griezšanas, sākumā suns tiek iepazīstināts ar šķērītēm, tad ar šķērīšu pieskaršanos ķepām, tad nadziņiem, tad viena nadziņa paša galiņa nogriezšana utt. Un paralēli katra darbība tiek asociēta ar sunim ļoti tīkamu kārumu.)

Klasiskā kondicionēšana (angļu val. "classical conditioning") ir, vienkārši sakot, asociāciju veidošana. Tā primāri saistās ar emocijām- uzvedība izmainās tieši mainoties emocijām. To sauc arī par Pavlovismu, jo tieši viņš veica pirmo reģistrēto pētījumu (Viņš ievēroja, ka suns, kurš siekalojās ieraugot barību, (nekondicionētais stimuls) siekalojas (nekondicionētā atbilde), ar laiku sāk siekaloties arī atskanot zvaniņam (kondicionētais stimuls), ar nosacījumu, ka zvaniņš vienmēr nozīmēja barības piegādi.)

Kritērijs suņu apmācībā ir tas, ko saimnieks vai cits treneris sagaida no suņa, ņemot vērā viņa sagatavotības līmeni (Piemēram: Uzsākot apmācību pieprasījumam "sēdi", pirmais kritērijs būtu, lai suns paceļ galvu sekojot kārumam; otrais, lai ieliecas pakaļķepās; trešais, lai tuvina dibenu zemei; ceturtais, lai apsēžas utt.) Nosakot kritērijus, ir iespējams saprast vai mācības nenotiek par ātru, jo, ja suns nav gatavs izpildīt iepriekšējo kritēriju, viņš nākamajam vēl nav gatavs. Kritēriju sadalīšana ir nepieciešama suņiem, kuri ir spējīgi izpildīt vienu kritēriju, bet tomēr nav gatavi nākamajam- grūtības pakāpe ir jāpalielina mazākā mērā nekā plānots.

Stresa iemesls (angļu val. "trigger") ir ārējs stresa izraisītājs. Pārsvarā tā ir nepatīkamas pieredzes asociēšana (nereti kļūdīga, jo iemesls nemaz nav bijis nepatīkamā izraisītājs) ar kādu konkrētu ārēju stimulu. (Piemēram: Suns, kurš saņēmis nepatīkamas korekcijas svešu suņu klātbūtnē, ar laiku var sākt asociēt svešus suņus ar nepatīkamām korekcijām un piedzīvot stresu jau ieraugot svešu suni vien)

Slieksnis (angļu val. "threshold") ir tas brīdis, kad suns kāda iemesla pēc sāk piedzīvot (ķermeņa valoda) negatīvu stresu un trauksmi. Zem sliekšņa (angļu val. "under the threshold") nozīmē atrasties (stresa) iemesla klātbūtnē, bet tomēr tā prezentācija nav pietiekami intensīva (iemesls atrodas pietiekami tālu, ir redzams tikai brīdi, citi iemesli, kuri ir saasinājuši indivīda uztveri utt.), lai izraisītu negatīvu stresu. Pāri slieksnim nozīmē atrasties (stresa) iemesla klātbūtnē tik intensīvi, lai piedzīvotu negatīvu stresu. 

Enerģija- Indivīda spēja veikt darbību, būt par spēka avotu.

Socializācija- process, kura gaitā indivīds apgūst savas sabiedrības sociālās normas, kultūru, nepieciešamo pieredzi un zināšanas.

Traucēkļi- jebkurš stimuls, kurš izsauc nevēlamu vai mācību mērķim neatbilstošu, uzvedību.

Instinkts- organisma iedzimtu reakciju kopums, kas raksturīgs kādai sugai (suņiem ir novērojamas atšķirīgas reakcijas arī šķirņu starpā, kuras radušās selektīvās audzēšanas rezultātā) un kam ir svarīga loma indivīda izdzīvošanā.

Reflekss- organisma automātiska reakcija uz noteiktu kairinājumu.

Nosacījuma reflekss- organisma dzīves laikā izveidojusies reakcija uz noteiktu kairinājumu (Piemēram: Suns, kurš saņēmis sāpīgu sitienu ar bumbiņu, aizver acis un izvairās, nevis to ķer)

Beznosacījuma reflekss- organisma iedzimta reakcija uz noteiktu kairinājumu (Piemēram: Izsalcis suns pamana barību, reakcija- siekalošanās).