AR KO ATŠĶIRAS SODS NO KOREKCIJAS?
Sākumā fakts: POZITĪVI = KRIETNI EFEKTĪVĀK
Īsumā: kā to panākt?
Novērs nevēlamo, veido veicinošu vidi vēlamajam. Marķē to (lai sunim skaidrs tieši PAR KO) un APBALVO.
Kāpēc tas ir efektīvi?
Jo suns mācās divos veidos: Atkārtojot un nostiprinot uzvedību, KURA NES POZITĪVU IZNĀKUMU; Atkārtojot un nostiprinot uzvedību, KURA pēc viņa saprašanas PALĪDZ IZBĒGT NO KAUT KĀ NEPATĪKAMA.
SUNS KAUT KO MĀCĀS UN NOSTIPRINA TIKAI POZITĪVA IZNĀKUMA ROZULTĀTĀ.
Kāpēc suni sodīt par nevēlamo, lai pamazām liktu viņam izvēlēties vēlamo nav efektīvi?
Galvenokārt: Jo suns tā arī NESAPROT KO DARĪT, jeb kas ir vēlamais, kā arī NESAPROT PAR KO TIEK SODĪTS. Pie tam, suņa stresa līmenis un nevēlamas asociācijas ar apkārt notiekošo aug, kas vēlamu rezultātu tikai attālina.
SODS UZVEDĪBU TIKAI APSPIEŽ. Vairāk lasiet klikšķinot šeit.
Ar ko atšķiras korekcija no soda?
SODS suņu apmācībā ir kaut kas gana sāpīgs, biedējošs, diskomfortu vai riebumu raisošs, kas tiek lietotss AR MĒRĶI LIKT SUNIM IZVAIRĪTIES VEIKT KĀDU UZVEDĪBU. Ja sods par konkrēto darbību tiešām ir noticis, TĀ IR KĻUVUSI RETĀKA. Ja nav, tad tā ir bijusi tikai cilvēka interpretācija par notiekošo.
Ja korekcija tiek lietota ar to pašu mērķi ar kādu tiek lietots sods (izdarīt sunim ko nepatīkamu, lai viņš turpmāk izvairītos no kādas darbības), šo divu terminu (sods un korekcija) vienīgā funkcionālā atšķirība ir cilvēku asociācijās- “korekcija” skan izglītotāk, maigāk, pat vajadzīgāk.
SUNIM ATŠĶIRĪBA starp tiem NAV.
Un KĀPĒC tad tās KOREKCIJAS tāpat tā VILINA?
Bez garām psiholoģiskām aplēsēm:
JO CILVĒKAM IR GRŪTI DOMĀT BRĪVI.
Cilvēks ir pārāk iestagnējis, lai izvērtētu prioritātes un pamestu savu ierasto sistēmu;
Pārāk primitīvs, lai kontrolētu savu vilšanos par neizdošanos;
Pārāk slinks, lai mācītos kaut ko jaunu pirms ķeras pie suņa apmācības;
Diemžēl, bieži vien arī: pavisam neprasmīgs, lai izreaģētu savu dienas gaitā uzkrāto stresu;
Nu un tad vēl: “VISI” tā dara. Izskatīšos pēc maiguma pilna muļķa, ja tam sunim reizi pa reizi nesadošu. (tas, ka man ir pārbijies chihuahua, mani neapturēs, jo arī viņā mājo “VILKS”)..
💩🦋🌞Pēdējais punkts par VILKIEM.
Jeb, Romantika. Tā cilvēkiem īpaši bieži ikdienā pietrūkst, tāpēc totāli apgāztais mīts par suni kā vilku un ģimeni kā “baru” dzīvo un noteiktā sabiedrības grupā dzīvos mūžīgi..👎🏻
Kopsavilkums:
visu minēto punktu ietekmē (un ne tikai), izmantojot korekciju, cilvēks pats sajūtas labi (iegūst savu pozitīvo pastiprinājumu), kas nostiprina šo uzvedību, jeb liek arī turpmāk lietot korekcijas.
Bet slinkuma un cilvēcīgo vajadzību izreaģēšanas cena ir suņa labklājība un līdz ar to arī uzvedība,
kura kopumā tā arī neuzlabojās.
Kurš jūtas kā 💩, uzvedas kā 💩.
❗️Ejot pa veco ceļu, jaunā vietā nenonāksi.
APZINIES, KA SUNS NAV VILKS UN NAV ARĪ CILVĒKS-
iepazīsti viņa uztveri, reakcijas un ķermeņa valodu,
MĀCI SUNI GUDRI UN EFEKTĪVI- MĀCI SUNI POZITĪVI!
Fortis- mans pirmais suns ar kuru sistemātiski atteicos no korekcijām. Toreiz viņš bija 7 gadus vecs policijas suns ar kuru strādāju dienestā jau 6,5 gadus un jutu noteiktas lietas, kur "vienkārši viņš tāds ir- korekcijas nepalīdz".KOREKCIJAS, NEVIS PALĪDZĒJA, BET GAN AIZVĒRA VIŅA PRĀTU SADARBĪBAI UN PADARĪJA TIKAI MĒRĶTIECĪGĀKU "DARĪT PA SAVAM" PIE NOTEIKTĀM MOTIVĀCIJĀM.
Nomainīju žņaudzošo ķēdīti pret krūšu siksnu- VILKŠANA ATRISINĀJĀS.
Nomainīju korekcijas kaķu uc. viņaprāt "medījumu" klātbūtnē pret nemitīgu sadarbību- SUNS SĀKA APGŪT SPĒJU ATSAUKTIES UN NOVĒRSTIES.
Īsi sakot- BEIDZU CĪNĪTIES UN SĀKU MĀCĪT.
Tas jau nenotika vienā dienā, bet tomēr "kā pa sviestu", ja salīdzina milzīgo darbu, kas jau līdz šim bija ieguldīts un vedis tikai strupceļā.
Visgrūtāk man gāja pašai- pat atzīmēju kalendārā dienas, kad suni izdevies neraustīt un nelamāt..
LASĪJU, MEKLĒJU INFORMĀCIJU, APKOPOJU UN LASĪJU-
JUTU, KA IR!!
Šie notikumi risinājās, jeb drīzāk "pavēra durvis" tālajā 2013., Fortis jau sen kā devies "pa varavīksnes tiltu", bet arī tagad- suņi, kuri man "saka- nebūs ar mani vienkārši", visvairāk pastumj uz attīstību!