KO NOZĪMĒ BŪT ĶĒDES SUNIM?
KO NOZĪMĒ BŪT ĶĒDES SUNIM
no sunim dabīgas dzīves perspektīvas.
JEB SNIEGSIM MŪSU LIELISKAJIEM SUŅIEM TO, KAS VIŅIEM NEPIECIEŠAMS LAIMĪGAM MŪŽAM!!
MŪSDIENU APMĀCĪBAS PRAKTIZĒTĀJI NEBEIDZ ATKĀRTOT:
JO PILNVĒRTĪGĀK NODROŠINĀTS SUNS, JO VIŅŠ IR MIERĪGĀKS UN BIEŽI VIEN IKDIENAI NEPIECIEŠAMĀS PRASMES PAT NEPRASA APJOMĪGU PAPILDUS APMĀCĪBU!
TUROT SUNI PIE ĶĒDES TAS NAV IESPĒJAMS!!
LAI NOTEIKTU SUŅA FIZISKO UN EMOCIONĀLO STĀVOKLI, CILVĒKIEM SAVS SUNS IR JĀVĒRO, JO REIZĒM TIKAI SĪKAS PĀRMAIŅAS LIECINA PAR NOTIETNU PROBLĒMU. JĀVĒRO UN JĀREAĢĒ, LAI SUNS MĀCĪTOS “STĀSTĪT” PAR SAVĀM PROBLĒMĀM.
Ķēdes suņa ikdiena: viņu neviens tā arī neiepazīst, jo arī viņš pats nav bijis spējīgs attīstīt sev dabīgu komunikāciju- nav iemācījies izrādīt nepatiku, bailes, sāpes.
Jo tam jau arī nav bijusi jēga- tas situāciju tāpat laicīgi nemainītu, jo neviena jau nav blakus!!
Līdz ar to, šādi suņi ir ar vājām sociālajām prasmēm, stresaini un grūti valdāmi.*
SUNIM IR JĀBŪT BRĪVAM NO FIZISKA DISKOMFORTA UN SĀPĒM.
Ķēdes suņa ikdiena paiet raustoties ķēdes galā. Ar laiku taumēts tiek kakls, mugurkauls un citas ķermeņa daļas, bet šie suņi samierinās arī ar to- izrādīt kaut ko tāpat nav jēgas.*
Kā rezultātā suns kļūst īgns un savā komunikācijā ass un nervozs.
SUŅA MENTĀLĀS VAJADZĪBAS.
Jeb nepieciešamība domāt, risināt, pētīt, izdarīt lēmumus un izvairīties no bīstamā. Šo punktu nekādi nevar pārvērtēt, ja cilvēks vēlas redzēts sava mīluļa adekvātu reakciju iespējama konflikta situācijās. Piemēram, suns, kurš ir radis pats izdarīt lēmumus un zina, ka baiļu vai diskomforta gadījumā var ziņot vai doties prom- visdrīzāk neattīstīs agresiju.
Ķēdes suņa ikdienā nav nekādu iespēju sevi nodrošināt mentāli, bet savu ļaunumu smadzenēm nodara arī nemitīgā adrenalīna un kortizola ietekme, nespējot aizkļūt no smagā (ja suņi var sajust dadzīti spalvā, cik gan smaga ir ķēde??) metāla gabala, kurš reizēm ir arī auksts un slapjš, nespēja doties prom baiļu gadījumā un nespējot sevi nodrošināt arī jebkā citādi.*
SUNS IR SOCIĀLA BŪTNE
VISI suņi ir sociālas būtnes (tāpat kā cilvēku, arī suņu spējas un vajadzības veidot draudzīgu komunikāciju atšķiras)- kvalitatīvai dzīvei viņiem ir nepieciešams veidot drošu, tuvu saikni ar citiem suņiem un/vai cilvēkiem (ir izpētīts, ka suns ir spējīgs veidot ciešāku saikni ar cilvēku, nekā ar citu suni), komunicēt ar viņiem un darīt to, visbiežāk, izmantojot ķermeņa valodu.
Ķēdes suņa ikdiena: Suns nemitīgi atrodas izolācijā, citas tuvās personas bieži atrodas redzeslokā, bet suns nav spējīgs viņiem piekļūt, nav spējīgs veidot kontaktu, izrādīt pieķeršanos, izmantot sev dabīgo komunikāciju- apmierināt savas dabīgās sociālās vajadzības.*
SUŅA VAJADZĪBAS KVALITATĪVI ATPŪSTIES- JUSTIES DROŠĪBĀ.
Pieauguši suņi, mierīgos apstākļos guļ līdz pat sešpadsmit stundām, nemitīgais stress par nespēju aizkļūt no ķēdes un līdz ar to reaģēšana uz katru jaunu stimulu vidē, neļauj saņemt nepieciešamo atpūtu.
MĪTI KĀPĒC SUNI TURĒT PIE ĶĒDES:
LAUKOS JAU SAVĀDĀK NEVAR.
PATIESĪBA: VISU VAR atrisināt SAVĀDĀK. Īsumā: pietiekami liels voljers ar betonētiem pamatiem racējiem un jumtu vai rotējošu/ieliektu augšpusi lēcējiem, iežogota zona tiem, kas citiem problēmas ar savu klātbūtni nesagādā. Šis protams ar nosacījumu, ka suns saņem sev nepieciešamo uzmanību no mīļajiem, savu devu brīvības, ir nodrošināts ar patvērumu, aprūpi un arī citādi netiek atstāts novārtā.
MĪTS: LĒTĀKĀ DROŠĪBAs sistēma.
PATIESĪBA: SUNS NAV LĒTS. Ja vien par viņu atbilstoši rūpējas (baro, izmitina un ārstē un apmāca).
MĪTS: LABĀKĀ DROŠĪBAS SISTĒMA.
PATIESĪBA: Ja vien neesi ieguldījis laiku darbu un naudu (voiala- NAV LĒTS) nopietnā apmācībā, pie tam neturi suni brīvi (voiala- nekāda ķēde) ĶĒDES SUNS ir tik vien kā TROKŠŅA TAISĪTĀJS, kurš nevar nosargāt ne sevi ne citus, jo ir totāli bezpalīdzīgs. Sagatavojies (nopietns nācējs) tiks galā pirmkārt ar tavu ķēdes vergu un pēc tam arī ar visu citu, ko ieplānojis. Krietni efektīvāka un mūsdienās vairs pavisam ne tik dārgi ir ierīkot uz kustību reaģējošu gaismekli, signalizāciju vai videokameru (kas nu kuram šķiet ērtāk)
SECINĀJUMS: Stress, stress un vienīgi stress, sākumā pretošanās, tad padošanās- bezpalīdzības stāvoklis (depresijas ekvivalents cilvēkiem), kas maldīgi tiek saukts par mierpilnu pierašanu.
Bet tiekot vaļā no ķēdes: histēriska dzīšanās pēc visa mentāli nepieciešamā, ko maldīgi var sajaukt ar prieku (nu labi, prieks tas ir- apmēram tāds kā cietumniekam, kurš izkļuvis no ieslodzījuma un īsti neprot dzīvot brīvā pasaulē).
*Tiek interpretēti vidēji visvairāk sastomamie fakti par apspēlētajām situācijām.