BUMBĀM BŪT VAI NEBŪT?
IKDIENĀ BŪT:
Lielai daļai suņu ir nepieciešama iespēja praktizēt medību uzvedību visiem pieņemamā veidā.
Ja tas netiks piepildīts pieņemami- suns ātri vien atradīs veidu kā to izdarīt pašam (visdrīzāk nepieņemami).
“Pieņemami” sevī iekļauj kontroles attīstīšanu, ko pēc tam pārnest uz ikdienas situācijām (bumbu var kontrolēt cilvēks- skrienošu stirnu NĒ!).
Tātad šeit runa ir par spēli, kura sevī ietver medību imitēšanu.
Noorientēties- Ieraudzīt- Pielavīties- Dzīties pakaļ- Nogrābt iekožoties- Kost, lai nogalinātu.
Kad šajā spēlē cilvēks veiksmīgi attīsta kontroles elementus kā veiksmīgu uzvedību, kas noved pie medīšanas (lasi- bumbas ķeršanas), tad gan suns, gan citi apkārt ir apmierināti.
Vilks paēdis un aita dzīva, kā saka..
APMĀCĪBĀ BŪT:
Šādas spēles apmācībā noder arī kad jānovērš suņa uzmanība no nenovēršamiem traucēkļiem.
Koncentrējoties uz iespēju bumbu iegūt vai uz bumbu pašu, var padarīt vieglāku aizmirst par visu citu.
Kad jāsaasina suņa reakcijas vai komandu izpildes ātrums (sporta un darba suņiem).
KAD NEBŪT?
Rēķinies- skriešana pēc mantas vienu reizi ir sunim dabīga medību imitēšana. Skraidīšana turpu šurpu- vairs nē, jo adrenalīns izdalās atkārtoti atkal un atkal.
Šāda veida spēles daļai suņu patīk pat ļoti un tas ir tieši adrenalīna pieplūduma dēļ, bet adrenalīns nenovēršami pārtrauc mieru un pieprasa aktivitāti- tā ir viņa funkcija SAGATAVOT CĪŅAI (padarīt izturīgu pret apkārt notiekošo, arī nedzirdīgu pret nenozīmīgām (attiecīgos apstākļos nenostiprinātām komandām) , likt pārstāt domāt UN SĀKT DARĪT.
Izvērtē vai jūsu ikdienā VAIRĀK MIERA nebūtu krietni noderīgāk kā VAIRĀK KONTROLES. Lai tevi nemaldina tas, ka suns ķerot bumbu itkā uz laiku fiziski nogurst- ja vērosi visu jūsu ikdienu kopumā, viņš var palikt tieši aktīvāks!
Suņi aizmirst sāpes, nogurumu, vēlmi atpūsties, vajadzību apdomāt un SĀK DARĪT.
Veselība un drošība paliek otrajā, ja ne trešajā plānā, atstājot vietu par mītiem “šis suns nezina, kas viņam nāk par labu”.
BET VARBŪT MĒS TO VEICINĀM?..
Tātad nopietni izvērtē kāda ir tava suņa reālās vajadzības un iespējas, ņemot vērā viņa veselību un individuālo spēju nomierināties. Kā arī kārtīgi vēro KĀ tavs suns skrien pēc bumbas (lai izpaliek neveselīgā triekšanās zemē, slīdēšana (iekštelpu spēlēs uz lamināta, piemēram), nedabīgie lēcieni, kritieni).
VESELĪGA ĶERŠANA SEVĪ IETVER:
Suns IERAUGA bumbu- GAIDA līdz tā tiek aizmesta- GAIDA līdz tiek laists to meklēt- MEKLĒ līdz atrod- NES ATPAKAĻ, lai dauzītos KOPĀ ar cilvēku.
Variants bez gaidīšanas: met bumbu ūdenī tā, lai sunim jāpeld vai tālu jāskrien pa ūdeni. Peldēšana ir suņiem ir pieskaitāma pie veselīgajām aktivitātēm, bet skrienot pa ūdeni, suņi saglabā dabīgu gaitu un tiek bremzēti- bumba būs jāmeklē, nevis jāgrābj kustībā.
Atsevišķi suņi kļūst tik atkarīgi no iespējas atkārtot šo spēli, ka izjūt patstāvīgu trauksmi un paaugstinātu stresu situācijās, kurās mantas var parādīties vai līdzīgās situācijās. Un ieguvuši bumbu, viņi kļūst vēl hiperjūtīgāki, var sākties agresija sargājot svarīgo resursu vai pārāk lielā satraukuma dēļ. Daļa suņu kļūst gana neuzmanīgi, lai grābjot bumbu no rokām cilvēkam, nespētu sevi kontrolēt un iekamptu arī pirkstos, retos gadījumos- izdarītu nopietnus kodumus.
Šāda trauksme var negatīvi ietekmēt visu suņa ikdienu un uzvedību tajā. Stress vienmēr prasa nepieciešamību to izreaģēt un spēles ar mantas “medīšanu” rada lielu devu papildus pozitīvo (dažiem suņiem arī negatīvo) stresu.
Mācot dažādas ikdienas prasmes, suns nevar koncentrēties uz bumbu!
Sociālās prasmes, kad tuvojas svešs suns (novērst uzmanību- jā. Iemācīties sociāli adekvāti justies un uzvesties- NĒ!), relaksēties pastaigās un mājās nav apvienojamas ar mantu ķeršanu un grābšanu!
Pat tad, kad šķiet ērti iedot vai parādīt bumbu, apdomā vai suns šobrīd kaut ko tiešām iemācās?
Vai tomēr TIKAI NOVĒRŠ UZMANĪBU?
Atskaites jautājumi uz kuriem veselīgā gadījumā atbildēsi "Jā, viss būtu kārtībā!"
JA TU NEDOSI BUMBU (jebkurā- tevis paša izvēlētā situācijā), SUNS TO PIEŅEMS BEZ PROBLĒMĀM.
KAD BUMBA ATŅEMTA SUNS VAR ATSLĀBT UN SĀKT DARĪT KO CITU- SITUĀCIJAI ATBILSTOŠU.
Atskaites jautājumi uz kuriem atbildot ar "Jā, tā mums iet!", visdrīzāk vajadzētu plānot kā notiekošo mainīt.
KATRU DIENU MĒTĀJU SUNIM BUMBAS DAUDZ, KAD SUNS REDZ BUMBU, VIŅŠ MANI NEKLAUSA- TIKAI SKRIEN UN GRĀBJ.
MANAM SUNIM IR ARTRĪTS VAI CITA SASLIMŠANA UN IERAUGOT BUMBU VIŅAM BEIDZOT "NESĀP".
BUMBAS KLĀTBŪTNĒ SUNS KĻŪST PILNĪGI PĀRŅEMTS, NEUZMANĪGS VAI PAT MĒRĶTIECĪGI AGRESĪVS.
MŪSU IKDIENĀ NOTEIKTI VAJADZĒTU VAIRĀK MIERA.
❗️Ņem vērā, ja mantas ķeršana līdz šim bija ikdiena, tad no tās atteikties var nemaz nebūt tik viegli un Tev nāksies sava suņa aktivitāti palīdzēt novirzīt piemērotās darbībās!
Mans personīgais novērojums ar Amadeusu un bumbām. Amadeuss ir ļoti jūtīgs, viegli sabiedējams un nokaitināms suns. Bumbas viņam ir svarīgas, ja apstākļi tam atbilst. Pēc spēles ar mantām, viņš ir man ļoti piesaistīts. Ļoti noder mantas staipīšana, cīnīšanās vakaros pēc satraukumiem bagātas dienas vai kā parlēla nodarbe brīžos, kad visi mājās dauzās un suns grib adekvāti piedalīties. Mētājam mantas pļavās, mežos un ūdenī.
Tieši mētāšana atstāj ietekmi- staipīšana un cīnīšanās tikai palīdz izreaģēt, kas sunim sakrājies.
Pēc mētāšanas suns ir nemierīgāks vēl visu dienu, pastaigās drosmīgs, bet var reaģēt asi.
Ja mētāšanu ilgu laiku neatkārtojam, pēc pāris nedēļām seko baiļu un hipersensivitātes periods.
Amadeuss ir gājis garu apmācības ceļu līdz tam, kur viņš ir tagad. Un arī es, lai saprastu, kas viņš ir un ko viņam vajag. Tajā visā bumbu mētāšana veselīgā veidā iederas kā dzīves kvalitātes uzlabošana mums esošajos apstākļos. Nepieciešama ir kontrole, jo bez tās viņš var iekosties arī rokās, izkost caurumus drēbēs. Pēc satraucošu nodarbju dienām ņemam pāris dienas atpūtu- lielākoties gulēšana un ikdienas pastaigas.
Lasi angļu valodā?
Šeit būs vairāki papildus resursi par šo tēmu, klikšķini uz saites zemāk:
Fizioterapeita, mioterapeita un veterinārā uzvedības speciālista viedoklis
