Valodai ir nozīme!

Cilvēks ir verbāla būtne. Mēs savus uzskatus un redzējumu ietērpjam tam atbilstošos vārdos un vārdus izvēlamies pamatojoties emocionālajā un fiziskajā pieredzē un to izpratnē.

Interesantākais- izvēloties vārdus mēs paši sevi noskaņojam konkrētai attieksmei un rīcībai. Tātad- mainot veidu kā domājam un runājam, mēs maināmies arī paši. Ja vēlamies attīstību- ar to ir jāsāk!

Mēs labi zinām, ka cilvēku izteikšanās veidi atšķiras. Ne par velti tiek lietoti tādi teicieni kā "mātes valoda". Mēs lielākoties runājam tā kā mums apkārt esošie, sevišķi jau, ja tie ir cilvēki, kuri mūs audzināja vai skolotāji no kuriem esam daudz mācījušies.

Tā kā suņu apmācībā nu jau kādu laiku ir novirziens, kurā suni apmāca pēc fakta "suga suns" un līdz ar to atsakās no mītiem par "esi galvenais, esi Alfa utt.", arī valodas lietošanas ziņā nozīmīgi izprast kāpēc un ko cilvēks saka, kad runā par savu suni.

Sevišķi jau, ja viņš ir pārkvalificējis savu apmācības izpratni no sodīšanas un filozofēšanas par vilkiem uz vēlamas uzvedības pakāpenisku pozitīvu nostiprināšanu. Jeb īsi sakot- pozitīvu apmācību.

Piemēram, “reaktīvs suns” ir kā diagnoze ar ko jāsadzīvo, bet “emocionāli izaicināts” skaidri sevī ietver cilvēkam doto iespēju sakārtot suņa dzīvi, mazāk viņu izaicinot, paralēli padarot viņu izturīgāku un pakāpeniski pieradinot asociēt vēlamas asociācijas ar līdz šim satraucošo.

Nepērc suni fermā!

KAS IR SUŅU FERMA (puppy mill)?

Tā ir vieta, kurā tiek masveidā vairoti suņi, lai gūtu peļņu. Tas ir primārais mērķis. Pavairotājs ir ieinteresēts priekš sevis iegūt kvalitatīvu pavairošanas materiālu (suņus no kvalitatīviem audzētājiem), bet pats neveic savu suņu izpēti, nepārzina to rakstura īpašības, nav ieinteresēts un fiziski nav spējīgs nodrošināt sev esošo suņu dabīgās vajadzības, attīstīt savos suņos kompanjonu (vai citas vajadzīgās) īpašības, socializēt tos un pamanot nobīdes (piemēram, bailes, agresiju nepiemērotos brīžos), izvairīties turpmāk šādus suņus pārot. Bieži pat netiek pamanīts, ka daudzi no fermas suņiem vairs īsti neatbilst savas šķirnes parametriem ne izskatā, ne rakstura īpašību ziņā. Daļa pavairoto suņu tā arī mājas neatrod un viņi paliek fermā, lai pildītu pavairošanas funkciju.

Noderīgs raksts par šo angļu valodā klikšķinot šei.

Kvalitatīvas audzēšanas mērķis pētīt, atpazīt, attīstīt un nostiprināt šķirņu īpašības vispār netiek ievērots, fermas turētājs paļaujas uz ”iegūtā materiāla” kvalitāti un suņu vairošanu redz kā vienkāršu divu šķirnei puslīdz atbilstošu pārstāvju palaišanu vairoties.

Jo ilgāk šāda ferma pastāv, jo vairāk tur redzama dažādu konkrētajām šķirnēm iedzimto veselības problēmu attīstība (kvalitatīvi audzējot suņus pirms pārošanas tiek pārbauda pret konkrētu šķirnei raksturīgo slimību iedzimtību un arī citādi neveseli dzīvnieki netiek pāroti) un regulāri notikušas neatbilstošas dzīvnieku sapārošanās rezultāti.

Suņi cieš no iekšējiem un ārējiem parazītiem, ir neķemmēti, nagi negriezti utt.

Slimi, veci un citādi vaislai nederīgi suņi bieži vien tiek nogalināti, jo tā kā nav socializēti un pieraduši dzīvot tikai primitīvos izdzīvošas apstākļos, visdrīzāk jaunas mājas neatrod.

KĀ IZVAIRĪTIES ATBALSTĪT ŠĀDAS VIETAS?

Drošākais veids kā iegādāties suni IR NESTEIGTIES. Rūpīgi izmeklēt savu šķirni,  atrast audzētāju, izveidot ar viņu komunikāciju un izveidot atbilstošu priekšstatu par to kā izskatās dzīve ar izvēlēto suni. KVALITATĪVS AUDZĒTĀJS GRIBĒS TEVI IEPAZĪT- nebaidies komunicēt!

JA VĒLIES SUNI KOMPANJONU, PĒRC VIŅU TUR, KUR ARĪ VIŅA VECĀKUS IKDIENĀ TUR KĀ KOMPANJONUS- ĢIMENES DZĪVES APSTĀKĻOS.

Ļoti gribas kādu izglābt- DODIES UZ PATVERSMI. Tavējais dosies mājās un paliks brīva vieta nākamajam! Bet izdari mājasdarbu- arī suni no patversmes izvēlies atbildīgi un pirms to dari atrodi kvalitatīvu informācijas avotu par suņa nodrošināšanu un audzināšanu. TEV PRIEKŠĀ LIELS UN RŪPĪGS DARBS.

Tā kā pētījumi rāda, ka suņus cilvēki mēdz mājās aizvest impulsīvāk kā nopirkt jaunu kurpju pāri, turpināšu ar “sarkanajiem karodziņiem”, kuri visdrīzāk norāda- tavs kucēns nav atbilstoši audzēts!

NEPĒRC SUNI VIETĀ, KUR TEV:

Tev neļauj apskatīt kucēnu dzīvesvietā- piekrīt tikai satikties citur vai grib atvest kucēnu tev uz mājām;

Ļauj apskatīt dzīvesvietā un tur tu redzi antisanitārus apstākļus, redzi pārāk daudz citus suņus, suņi dzīvo būros vai voljēros vairāki vienā, “audzētājs” nav spējīgs viņus no voljēriem izvest.

Suņu ir daudz, bet nav redzami suņi- seniori. Visi suņi ir reproduktīvajā vecumā.

“Audzētājs” atsakās tev rādīt kucēnu mammu (kucei nav jābūt draudzīgai ar tevi, bet viņai ir jābūt adekvātām attiecībām ar savas ģimenes cilvēkiem);

“Audzētājs” nav spējīgs parādīt suņu mammas adekvātu komunikāciju pats ar sevi (pats izvest ārā pavadā, pats paglaudīt, kuce atsakās viņam sekot vai nākt klāt), jo viņa ir pārāk agresīva vai bailīga, pat ja izvesta ārā prom no kucēniem. KUCES IKDIENAS STRESA LĪMENIM IR MILZĪGA NOZĪME KUCĒNU RAKSTURA VEIDOŠANĀ!

“Audzētājs” atsakās norādīt veidu kā apskatīt kucēnu tēvu;

Mājas meklējošo kucēnu šeit ir daudz, dažādu šķirņu, arī paaugušies.

Suņiem ir redzamas traumas, viņi ir nekopti.

Kucēniem nav vecam atbilstošu pošu, čipa, reģistrācijas.

Ja vēlies palīdzēt šādās vietās esošiem suņiem, NEPĒRC NO VIŅIEM NEKO, tas izglābs vienu sunīti, bet vairos pieprasījumu- motivēs turpināt savu biznesu uz dzīvnieka rēķina.

Labāk meklē iespēju veikt praktiskas un efektīvākas darbības visu tur esošo suņu glābšanai.

KĀ TAS IETEKMĒ ŠEIT DZIMUŠOS VAI DZĪVOJOŠOS SUŅUS NĀKOTNĒ, kad tie sāks savu dzīvi jaunās mājās?

Problēmas var būt vieglāk vai grūtāk risināmas, jo kā jau minēju, fermu turētāji cenšas iegūt ”kvalitatīvu materiālu” turpmākai pārošanai, lai sauktu savus suņus par čempionu bērniem un tādejādi nopelnīt uz īstu audzētāju darba rēķina.

To cik tālu attīstīties spējīgs būs konkrētais kucēnu fermas suns, rādīs laiks un rūpīgs darbs.

PAR UZVEDĪBU:

Šiem suņiem visdrīzāk būs attīstīta:

Resursu sargāšana (pārtikas negausīga rīšana, agresīva sargāšana vai bailes ēst citu klātbūtnē, savas guļvietas, rotaļlietu sargāšana, savu cilvēku sargāšana, bet rīcība būs pēkšņa, emocionāla un nenoturīga- viņi nebūs labi, adekvāti sargi!);

Sarežģīta socializācija, jaunu situāciju grūta apgūšana, viņi ātri nogurs un aizraujošās situācijās paši nemācēs norimt un adekvāti reaģēt;

Vecumam neatbilstošas ikdienas prasmes- bailes valkāt aprīkojumu, piedalīties pastaigās, grūtības apgūt citu suņu, cilvēku un sadzīves situāciju adekvātu uztveršanu;

ATŠĶIRTĪBAS TRAUKSME, jeb trauksme esot vienatnē (no riešanas, pastiprinātas graušanas, ārdīšanās līdz pat čurāšanai, kakāšanai utt. esot vienatnē) ir ļoti raksturīga problēma šādiem suņiem!

U.c.

Zinātnisko pētījumu apkopojums par uzvedības problēmām suņiem no suņu fermām angļu valodā klikšķinot šeit.

INTERESANTI: Uzvedības problēmas var attīstīties pamazām, sunim jau kādu laiku dzīvojot jaunajā dzīvesvietā un beidzot redzot iespēju apmierināt savas dabīgās vajadzības.

ADOPTĒJOT ŠĀDU SUNI, NEPIECIEŠAMS LAIKUS PAREDZĒT VIŅA VAJADZĪBAS un ievirzīt tās visiem draudzīgā veidā.

KĀPĒC TAD REDZAM TENDENCI TEIKT “VISS IR LABI”? Tāpēc, ka mēs mīlam savus suņus tādi kā viņi ir, pat ja ar daudzām problēmām, kuras varēja nebūt, ja vien cilvēks būtu bijis atbildīgāks.

Un nestāstīsim viens otram, cik skaisti dzīvo vairāk kā 100 suņi lauku sētā, kur pamatīgās nobīdes no labturības tika risinātas tikai PĒC TAM, kad suņus jau draudēja atņemt!! Tas nav nekāds Sniegbaltītes stāsts, bet gan stāsts par izdzīvošanu!

Pirms sakām, ka nu patversmes uzvārīsies, aizejam klusiņām apskatīt, ko tad tās tirgos par tiem entajiem tūkstošiem, kas tiek kladzināti mēdijos.

Stūrī iespiedušās nelaimes čupiņas, kas pat pie pavadas neiet?

LABS SUNS

Visiem suņiniekiem ir savs priekšstats par to, kas ir LABS SUNS.

Interesants fakts: ja tas katram būtu jāuzraksta uz lapas, par pārsteigumu visiem- tās tomēr var izrādīties pavisam dažādas īpašības. Medniekiem, ganiem, dienestā strādājošajiem un mājās uz dīvāna guļošajiem- piemērotās īpašības krietni atšķirsies!

Pati atceros kā bez problēmām uztvēru dienesta suņu pavadas raušanu, jo darbā viņi ir tie, kuri zina kur ir pēdu smarža, pazudušās personas virziens un arī ir tie kuri sargājot nikni raujas uz priekšu, kad pēkšņi kāds uzbrūk.

Kopīgās varētu būt: Viņš nekož (vismaz ne savējiem), viņš nečurā iekšā, nebojā mantas (vismaz ne savā mājā)..

Bet ja tavs suns iekož svešiniekam, kurš nebrīdinot ienācis tavā mājā? Bet ja tas bija tavs draugs un svešs šķita tikai tavam sunim?

Tātad kā ir ar rakšanu, graušanu, riešanu, ostīšanu, neuzticēšanos svešiniekiem, teritorijas iezīmēšanu čurājot kā tādu?

NEKAD UN NEKUR VAI TIEŠI VISUR, tas ir labi? BET ja nu tavam sunim, TAS IR DABĪGI?

Vienmēr PIRMS ņem suni padomā vai SUNS un viņa dabīgās vajadzības IR TAS KO TEV VAJAG?

Mēs varam iemācīt suni uzvesties organizējami LABI. Nevienu neapdraudēt, netraucēt un paralēli dzīvot LABU SUŅA DZĪVI.

Bet esošo suņa personību ar apmācību izmainīt nav iespējams! Suns tā arī paliks suns.

Cerams, ka tas jums liekas forši, jo tieši AR SUNI taču kopdzīvi sākāt, ne?

Kur atrast LABO SUNI?

Pirmkārt, sāc ar savu “lapu”. Saraksti, kāda reāli ir tava ikdiena, kas tev patīk un ko tu gribētu redzēt savā četrkājainajā draugā.

Interesants fakts: cilvēki mēdz atkārtoti ņemt vienas šķirnes vai viena tipa suņus, lai gan patiesībā  priekš viņiem LABĀS īpašības varētu būt citas. Vienkārši mīļās atmiņas par palaidnībām, kuras asociējas ar iepriekšējajiem suņiem, nosaka izdarīt to pašu izvēli.

Kā mācīt, lai suns kļūtu LABS?

Pirmkārt, saproti ka “suņu skolā gājis” ne vienmēr atbildīs tam, lai būtu attīstīts tas, ko tu gribi redzēt ikdienā. Nekavējies turpināt meklēt risinājumus, ja redzi ka skološana nav nesusi vēlamo rezultātu!

Otrkārt VISI SUŅI IR LABI, tikai cilvēkiem ir tendence koncentrēties uz slikto un labo nepamanīt!

Mums, diemžēl, pat ir vieglāk sunim “sadot” par nevēlamu uzvedību, nekā kļūt par profesionāliem sava suņa pazinējiem un treneriem, kuri koncentrējas uz LABO un māca to sunim atkārtot!

Pievērsies sunim, kad viņš klusē, nevis gaidi kad viņš sāks riet, lai “rietu līdzi”.

BET SUNS TURPINĀS ATKĀRTOT LABO.

Suns atkārto un nostiprina uzvedību, kura nes viņam saprotamu labumu.

Viņi ir sociāli dzīvnieki, viņi skatās arī mūsu reakcijas un attieksmi, BET viņi nav tik attīstīti, lai saprastu konceptus “LABS un slikts”, viņi vairāk vērtē kā “drošs un nedrošs”, “vērtīgs un nevērtīgs”.

Lai cilvēka un suņa “LABAIS satiktos”:

Piepildi suņa ikdienu ar nepieciešamo nodrošinājumu, lai suns nerīkotos vajadzību spiests;

Novērs nevēlamo (ieturi distanci, samazini redzamību, pievieno citu smaržu, novirzi taustes ietekmi utt.).

Pieskati, lai tiek pamanīts vēlamais un tas nestu pozitīvu un sunim saprotamu iznākumu- PADARI LABO VĒRTĪGU!

Nu un kā Tev šķiet, vai Tavs suns ir LABS?

BUMBĀM BŪT VAI NEBŪT?

IKDIENĀ BŪT:

Lielai daļai suņu ir nepieciešama iespēja praktizēt medību uzvedību visiem pieņemamā veidā.

Ja tas netiks piepildīts pieņemami- suns ātri vien atradīs veidu kā to izdarīt pašam (visdrīzāk nepieņemami).

“Pieņemami” sevī iekļauj kontroles attīstīšanu, ko pēc tam pārnest uz ikdienas situācijām (bumbu var kontrolēt cilvēks- skrienošu stirnu NĒ!).

Tātad šeit runa ir par spēli, kura sevī ietver medību imitēšanu.

Noorientēties- Ieraudzīt- Pielavīties- Dzīties pakaļ- Nogrābt iekožoties- Kost, lai nogalinātu.

Kad šajā spēlē cilvēks veiksmīgi attīsta kontroles elementus kā veiksmīgu uzvedību, kas noved pie medīšanas (lasi- bumbas ķeršanas), tad gan suns, gan citi apkārt ir apmierināti.

Vilks paēdis un aita dzīva, kā saka..

APMĀCĪBĀ BŪT:

Šādas spēles apmācībā noder arī kad jānovērš suņa uzmanība no nenovēršamiem traucēkļiem.

Koncentrējoties uz iespēju bumbu iegūt vai uz bumbu pašu, var padarīt vieglāku aizmirst par visu citu.

Kad jāsaasina suņa reakcijas vai komandu izpildes ātrums (sporta un darba suņiem).

KAD NEBŪT?

Rēķinies- skriešana pēc mantas vienu reizi ir sunim dabīga medību imitēšana. Skraidīšana turpu šurpu- vairs nē, jo adrenalīns izdalās atkārtoti atkal un atkal.

Šāda veida spēles daļai suņu patīk pat ļoti un tas ir tieši adrenalīna pieplūduma dēļ, bet adrenalīns nenovēršami pārtrauc mieru un pieprasa aktivitāti- tā ir viņa funkcija SAGATAVOT CĪŅAI (padarīt izturīgu pret apkārt notiekošo, arī nedzirdīgu pret nenozīmīgām (attiecīgos apstākļos nenostiprinātām komandām) , likt pārstāt domāt UN SĀKT DARĪT.

Izvērtē vai jūsu ikdienā VAIRĀK MIERA nebūtu krietni noderīgāk kā VAIRĀK KONTROLES. Lai tevi nemaldina tas, ka suns ķerot bumbu itkā uz laiku fiziski nogurst- ja vērosi visu jūsu ikdienu kopumā, viņš var palikt tieši aktīvāks!

Suņi aizmirst sāpes, nogurumu, vēlmi atpūsties, vajadzību apdomāt un SĀK DARĪT.

Veselība un drošība paliek otrajā, ja ne trešajā plānā, atstājot vietu par mītiem “šis suns nezina, kas viņam nāk par labu”.

BET VARBŪT MĒS TO VEICINĀM?..

Tātad nopietni izvērtē kāda ir tava suņa reālās vajadzības un iespējas, ņemot vērā viņa veselību un individuālo spēju nomierināties. Kā arī kārtīgi vēro KĀ tavs suns skrien pēc bumbas (lai izpaliek neveselīgā triekšanās zemē, slīdēšana (iekštelpu spēlēs uz lamināta, piemēram), nedabīgie lēcieni, kritieni).

VESELĪGA ĶERŠANA SEVĪ IETVER:

Suns IERAUGA bumbu- GAIDA līdz tā tiek aizmesta- GAIDA līdz tiek laists to meklēt- MEKLĒ līdz atrod- NES ATPAKAĻ, lai dauzītos KOPĀ ar cilvēku.

Variants bez gaidīšanas: met bumbu ūdenī tā, lai sunim jāpeld vai tālu jāskrien pa ūdeni. Peldēšana ir suņiem ir pieskaitāma pie veselīgajām aktivitātēm, bet skrienot pa ūdeni, suņi saglabā dabīgu gaitu un tiek bremzēti- bumba būs jāmeklē, nevis jāgrābj kustībā.

Atsevišķi suņi kļūst tik atkarīgi no iespējas atkārtot šo spēli, ka izjūt patstāvīgu trauksmi un paaugstinātu stresu situācijās, kurās mantas var parādīties vai līdzīgās situācijās. Un ieguvuši bumbu, viņi kļūst vēl hiperjūtīgāki, var sākties agresija sargājot svarīgo resursu vai pārāk lielā satraukuma dēļ. Daļa suņu kļūst gana neuzmanīgi, lai grābjot bumbu no rokām cilvēkam, nespētu sevi kontrolēt un iekamptu arī pirkstos, retos gadījumos- izdarītu nopietnus kodumus.

Šāda trauksme var negatīvi ietekmēt visu suņa ikdienu un uzvedību tajā. Stress vienmēr prasa nepieciešamību to izreaģēt un spēles ar mantas “medīšanu” rada lielu devu papildus pozitīvo (dažiem suņiem arī negatīvo) stresu.

Mācot dažādas ikdienas prasmes, suns nevar koncentrēties uz bumbu!

Sociālās prasmes, kad tuvojas svešs suns (novērst uzmanību- jā. Iemācīties sociāli adekvāti  justies un uzvesties- NĒ!), relaksēties pastaigās un mājās nav apvienojamas ar mantu ķeršanu un grābšanu!

Pat tad, kad šķiet ērti iedot vai parādīt bumbu, apdomā vai suns šobrīd kaut ko tiešām iemācās?

Vai tomēr TIKAI NOVĒRŠ UZMANĪBU?

Atskaites jautājumi uz kuriem veselīgā gadījumā atbildēsi "Jā, viss būtu kārtībā!"

JA TU NEDOSI BUMBU (jebkurā- tevis paša izvēlētā situācijā), SUNS TO PIEŅEMS BEZ PROBLĒMĀM.

KAD BUMBA ATŅEMTA SUNS VAR ATSLĀBT UN SĀKT DARĪT KO CITU- SITUĀCIJAI ATBILSTOŠU.

Atskaites jautājumi uz kuriem atbildot ar "Jā, tā mums iet!", visdrīzāk vajadzētu plānot kā notiekošo mainīt.

KATRU DIENU MĒTĀJU SUNIM BUMBAS DAUDZ, KAD SUNS REDZ BUMBU, VIŅŠ MANI NEKLAUSA- TIKAI SKRIEN UN GRĀBJ.

MANAM SUNIM IR ARTRĪTS VAI CITA SASLIMŠANA UN IERAUGOT BUMBU VIŅAM BEIDZOT "NESĀP".

BUMBAS KLĀTBŪTNĒ SUNS KĻŪST PILNĪGI PĀRŅEMTS, NEUZMANĪGS VAI PAT MĒRĶTIECĪGI AGRESĪVS.

MŪSU IKDIENĀ NOTEIKTI VAJADZĒTU VAIRĀK MIERA.

❗️Ņem vērā, ja mantas ķeršana līdz šim bija ikdiena, tad no tās atteikties var nemaz nebūt tik viegli un Tev nāksies sava suņa aktivitāti palīdzēt novirzīt piemērotās darbībās!

Mans personīgais novērojums ar Amadeusu un bumbām. Amadeuss ir ļoti jūtīgs, viegli sabiedējams un nokaitināms suns. Bumbas viņam ir svarīgas, ja apstākļi tam atbilst. Pēc spēles ar mantām, viņš ir man ļoti piesaistīts. Ļoti noder mantas staipīšana, cīnīšanās vakaros pēc satraukumiem bagātas dienas vai kā parlēla nodarbe brīžos, kad visi mājās dauzās un suns grib adekvāti piedalīties. Mētājam mantas pļavās, mežos un ūdenī.

Tieši mētāšana atstāj ietekmi- staipīšana un cīnīšanās tikai palīdz izreaģēt, kas sunim sakrājies.

Pēc mētāšanas suns ir nemierīgāks vēl visu dienu, pastaigās drosmīgs, bet var reaģēt asi.

Ja mētāšanu ilgu laiku neatkārtojam, pēc pāris nedēļām seko baiļu un hipersensivitātes periods.

Amadeuss ir gājis garu apmācības ceļu līdz tam, kur viņš ir tagad. Un arī es, lai saprastu, kas viņš ir un ko viņam vajag. Tajā visā bumbu mētāšana veselīgā veidā iederas kā dzīves kvalitātes uzlabošana mums esošajos apstākļos. Nepieciešama ir kontrole, jo bez tās viņš var iekosties arī rokās, izkost caurumus drēbēs. Pēc satraucošu nodarbju dienām ņemam pāris dienas atpūtu- lielākoties gulēšana un ikdienas pastaigas.

Lasi angļu valodā?

Šeit būs vairāki papildus resursi par šo tēmu, klikšķini uz saites zemāk:

Fizioterapeita, mioterapeita un veterinārā uzvedības speciālista viedoklis

Grāmata par spēli suņiem

AUDZĒŠANA UN PAVAIROŠANA ATŠĶIRAS!

AR KO ATŠĶIRAS AUDZĒTĀJS NO PAVAIROTĀJA?

Ievads no skaidrojošās un sinonīmu vārdnīcas.

AUDZĒTĀJS ir atvasinājums no vārda “audzēt”.

“Audzēt” skaidrojums: Radīt (augu vai dzīvnieku) augšanai un attīstībai labvēlīgus apstākļus (kopjot, barojot); rūpēties, gādāt, lai aug.

1.1.Būt par cēloni tam, ka (augi vai dzīvnieki) aug, attīstās.

Skaidrojošā un sinonīmu vārdnīca "Audzēt".

PAVAIROTĀJS ir atvasinājums no vārda “pavairot”.

“Pavairot” skaidrojums: Ar attiecīgiem paņēmieniem (piemēram, dalot cerus, sējot, stādot) palielināt (augu) daudzumu.

Skaidrojošā un sinonīmu vārdnīca "Pavairot".

Atšķirība uzreiz ir manāma. Pie vārda “pavairot” mēs redzam vēl citus skaidrojumus (atveriet saiti zem tā skaidrojuma), bet kopumā tā nozīme ir- dažādi paņēmieni kā padarīt vairāk. Nevienā skaidrojumā šeit nav redzamas ne rūpes, ne labklājība, ne sugai atbilstoši apstākļi, ja nu vien tas neslēpjas zem “nepieciešamā paņēmiena”, kas jāveic lai skaits kļūtu lielāks.

Turpretim “audzēt” sevī ietver gan “labvēlīgus apstākļus”, gan kopšanu, gan barošanu, rūpes, gādāšanu, attīstības veicināšanu.

STĀSTU ŠO, JO PĒDĒJĀ LAIKA TRENDS MAN ŠĶIET APLAMS. Nu jau arvien biežāk varam redzēt uzsaukumus, kuru galvenais mērķis ir apgalvot “suņu audzētājs ir pavairotājs”. Šie uzsaukumi tiek pamatoti ar drausmīgiem piemēriem no PAVAIROŠANAS gadījumiem, kur suņi un citi dzīvnieki tiek spīdzināti nežēlīgos apstākļos, lai uz viņu labklājības rēķina nopelnītu nožēlojamas kapeikas (pat ja tās ir lielas, tās ir nožēlojamas).

TAS, KA KĀDS PAVAIRO KĀDAI ŠĶIRNEI VIZUĀLI ATBILSTOŠUS SUŅUS, NEPADARA VIŅU PAR SUŅU AUDZĒTĀJU un viņa suņi pat var īsti nebūt šķirnes suņi, ja arī suņiem ir ciltsraksti (vēl viena milzīga tēma- “kas vispār ir ĪSTI ciltsraksti un kas tos padara vērtīgus TEV, izvēloties savu suni?”)

TAS, KA KĀDAM IR ITKĀ ŠĶIRNES SUŅI, KURI VAIROJAS, NAV SUŅU AUDZĒŠANA. Un tie, kuri apgalvo, ka “ir gan”, nesaprot audzēšanu pēc būtības.

KUR RODĀS NENORMĀLAIS SKAITS SUŅU, kuri kādā savas dzīves posmā agri vai vēlu, ja pat ne uzreiz, izrādās nevienam nevajadzīgi un tiek kaut kur nogrūzti?

Tīri procentuāli? NO PAVAIROTĀJIEM, kuri veica vai otrādāk- neveica atbilstošus pasākumus, lai novērstu suņu pārošanos un tādejādi ļautu tā jau milzīgajam suņu skaitam Latvijā tikai palielināties.

PAR PAVAIROTĀJU GAN KĻŪT IR VIEGLI- pietiek ar suni vai kuci, kuri kādam (vai ar kādu) rada kucēnus.

KATRAM PATVERSMĒ MĪTOŠAM SUNIM VAR ATRAST MĀJAS, ja vien atrastos atbilstošs un darīt gribošs cilvēks. Bet nē- patversmē nonākušie šķirnei atbilstošie suņi NAV PIERĀDĪJUMS, ka audzētāji palielina “lieko” suņu skaitu!

Ja īsta audzētāja suns būs palicis bez mājām- viņš ņems to pie sevis vai vismaz izdarīt visu, lai atrastu jaunu, atbilstošu ģimeni!

PAVAIROTĀJS PIE PIRMAJĀM PROBLĒMĀM PĀRTRAUKS KONTAKTĒŠANOS.

AUDZĒŠANA NAV PAVAIROŠANA, tā ir mīlestība pret konkrētās šķirnes īpašībām un audzēto suņu labklājību.

Audzēšana ir rūpīgs un ZINOŠŠ darbs;

Audzēšana ir kādas noteiktas šķirnes iemīlēšana un apņemšanās to izkopt suņu labklājības un šķirnes vērtību labā;

Gadiem ilga šķirnes iepazīšana un mācīšanās, mācīšanās, mācīšanās par to un audzēšanas nozari kā tādu;

Rūpīgi izpētīta veselība kucēnu senčiem paaudzēs;

Atteikšanās pārot suņus ar šķirnei neatbilstošu temperimentu vai uzvedības problēmām (paaudzēs);

Izvēloties šķirni un pārojot suņus izvēlētas dzīves kvalitātes uzlabošanai atbilstošas īpašības un atteikšanās vairot īpašības, kas atbilst modei, nevis veselībai;

AUDZĒTĀJS DARA VISU, LAI AUDZĒTU PAREDZAMUS, ŠĶIRNEI ATBILSTOŠUS SUŅUS UN ATRASTU TIEM ATBILSTOŠAS MĀJAS, atbalstītu ar padomu viņu audzināšanu, skološanu un uzturēšanu, dara visu lai ap suni veidotos ieinteresēta, atbilstoša, mīloša ģimene un arī suns tajā būtu laimīgs.

AUDZĒTĀJS IESAISTĀS PROBLĒMU RISINĀŠANĀ, kas neparedzēti mēdz rasties pat ar vislabāk audzētajiem suņiem, jo suns un viņa jaunā ģimene nav roboti, "dzīve notiek" un problēmas ir tās sastāvdaļa, vairāk ir jautājums, ko audzētājs to gadījumā iesāk.

Runājot par suņiniekiem, bieži nākas justies kā stiepjot aitu pa mežu, naktī, bet mežs ir pilns ar vilkiem (diemžēl- citiem suņiniekiem), kurus NEREDZ, bet kuri uzticīgi seko.

Viens nepareizs vārds vai solis un aitu (viedokli, dzīvesveidu) cenšas apēst.*

VISIEM NOVĒLU BEIDZOT ATRAST GUDRĪBU TO LIELO CITU KRITIZĒŠANAS ENERĢIJU VELTĪT SUŅU LABKLĀJĪBAS VAIROŠANAI, nevis vienam otra “ēšanai”, tas taču ir patieso suņumīļu īstais mērķis, NE TĀ?

*visu neredzamo, bet uzticīgi sekojošo “vilcēnu” dēļ- rakstiņš ir šeit, bet būs arī MansSuns.lv Facebook un Instagram kontos- es pateikšu, ko gribu pateikt.

KO NOZĪMĒ BŪT ĶĒDES SUNIM?

KO NOZĪMĒ BŪT ĶĒDES SUNIM

no sunim dabīgas dzīves perspektīvas.

JEB SNIEGSIM MŪSU LIELISKAJIEM SUŅIEM TO, KAS VIŅIEM NEPIECIEŠAMS LAIMĪGAM MŪŽAM!!

MŪSDIENU APMĀCĪBAS PRAKTIZĒTĀJI NEBEIDZ ATKĀRTOT:

JO PILNVĒRTĪGĀK NODROŠINĀTS SUNS, JO VIŅŠ IR MIERĪGĀKS UN BIEŽI VIEN IKDIENAI NEPIECIEŠAMĀS PRASMES PAT NEPRASA APJOMĪGU PAPILDUS APMĀCĪBU!

TUROT SUNI PIE ĶĒDES TAS NAV IESPĒJAMS!!

LAI NOTEIKTU SUŅA FIZISKO UN EMOCIONĀLO STĀVOKLI, CILVĒKIEM SAVS SUNS IR JĀVĒRO, JO REIZĒM TIKAI SĪKAS PĀRMAIŅAS LIECINA PAR NOTIETNU PROBLĒMU. JĀVĒRO UN JĀREAĢĒ, LAI SUNS MĀCĪTOS “STĀSTĪT” PAR SAVĀM PROBLĒMĀM.

Ķēdes suņa ikdiena: viņu neviens tā arī neiepazīst, jo arī viņš pats nav bijis spējīgs attīstīt sev dabīgu komunikāciju- nav iemācījies izrādīt nepatiku, bailes, sāpes.

Jo tam jau arī nav bijusi jēga- tas situāciju tāpat laicīgi nemainītu, jo neviena jau nav blakus!!

Līdz ar to, šādi suņi ir ar vājām sociālajām prasmēm, stresaini un grūti valdāmi.*

SUNIM IR JĀBŪT BRĪVAM NO FIZISKA DISKOMFORTA UN SĀPĒM.

Ķēdes suņa ikdiena paiet raustoties ķēdes galā. Ar laiku taumēts tiek kakls, mugurkauls un citas ķermeņa daļas, bet šie suņi samierinās arī ar to- izrādīt kaut ko tāpat nav jēgas.*

Kā rezultātā suns kļūst īgns un savā komunikācijā ass un nervozs.

SUŅA MENTĀLĀS VAJADZĪBAS.

Jeb nepieciešamība domāt, risināt, pētīt, izdarīt lēmumus un izvairīties no bīstamā. Šo punktu nekādi nevar pārvērtēt, ja cilvēks vēlas redzēts sava mīluļa adekvātu reakciju iespējama konflikta situācijās. Piemēram, suns, kurš ir radis pats izdarīt lēmumus un zina, ka baiļu vai diskomforta gadījumā var ziņot vai doties prom- visdrīzāk neattīstīs agresiju.

Ķēdes suņa ikdienā nav nekādu iespēju sevi nodrošināt mentāli, bet savu ļaunumu smadzenēm nodara arī nemitīgā adrenalīna un kortizola ietekme, nespējot aizkļūt no smagā (ja suņi var sajust dadzīti spalvā, cik gan smaga ir ķēde??) metāla gabala, kurš reizēm ir arī auksts un slapjš, nespēja doties prom baiļu gadījumā un nespējot sevi nodrošināt arī jebkā citādi.*

SUNS IR SOCIĀLA BŪTNE

VISI suņi ir sociālas būtnes (tāpat kā cilvēku, arī suņu spējas un vajadzības veidot draudzīgu komunikāciju atšķiras)- kvalitatīvai dzīvei viņiem ir nepieciešams  veidot drošu, tuvu saikni ar citiem suņiem un/vai cilvēkiem (ir izpētīts, ka suns ir spējīgs veidot ciešāku saikni ar cilvēku, nekā ar citu suni), komunicēt ar viņiem un darīt to, visbiežāk, izmantojot ķermeņa valodu.

Ķēdes suņa ikdiena: Suns nemitīgi atrodas izolācijā, citas tuvās personas bieži atrodas redzeslokā, bet suns nav spējīgs viņiem piekļūt, nav spējīgs veidot kontaktu, izrādīt pieķeršanos, izmantot sev dabīgo komunikāciju- apmierināt savas dabīgās sociālās vajadzības.*

SUŅA VAJADZĪBAS KVALITATĪVI ATPŪSTIES- JUSTIES DROŠĪBĀ.

Pieauguši suņi, mierīgos apstākļos guļ līdz pat sešpadsmit stundām, nemitīgais stress par nespēju aizkļūt no ķēdes un līdz ar to reaģēšana uz katru jaunu stimulu vidē, neļauj saņemt nepieciešamo atpūtu.

MĪTI KĀPĒC SUNI TURĒT PIE ĶĒDES:

LAUKOS JAU SAVĀDĀK NEVAR.

PATIESĪBA: VISU VAR atrisināt SAVĀDĀK. Īsumā: pietiekami liels voljers ar betonētiem pamatiem racējiem un jumtu vai rotējošu/ieliektu augšpusi lēcējiem, iežogota zona tiem, kas citiem problēmas ar savu klātbūtni nesagādā. Šis protams ar nosacījumu, ka suns saņem sev nepieciešamo uzmanību no mīļajiem, savu devu brīvības, ir nodrošināts ar patvērumu, aprūpi un arī citādi netiek atstāts novārtā.

MĪTS: LĒTĀKĀ DROŠĪBAs sistēma.

PATIESĪBA: SUNS NAV LĒTS. Ja vien par viņu atbilstoši rūpējas (baro, izmitina un ārstē un apmāca).

MĪTS: LABĀKĀ DROŠĪBAS SISTĒMA.

PATIESĪBA: Ja vien neesi ieguldījis laiku darbu un naudu (voiala- NAV LĒTS) nopietnā apmācībā, pie tam neturi suni brīvi (voiala- nekāda ķēde) ĶĒDES SUNS ir tik vien kā TROKŠŅA TAISĪTĀJS, kurš nevar nosargāt ne sevi ne citus, jo ir totāli bezpalīdzīgs. Sagatavojies (nopietns nācējs) tiks galā pirmkārt ar tavu ķēdes vergu un pēc tam arī ar visu citu, ko ieplānojis. Krietni efektīvāka un mūsdienās vairs pavisam ne tik dārgi ir ierīkot uz kustību reaģējošu gaismekli, signalizāciju vai videokameru (kas nu kuram šķiet ērtāk)

SECINĀJUMS: Stress, stress un vienīgi stress, sākumā pretošanās, tad padošanās- bezpalīdzības stāvoklis (depresijas ekvivalents cilvēkiem), kas maldīgi tiek saukts par mierpilnu pierašanu.

Bet tiekot vaļā no ķēdes: histēriska dzīšanās pēc visa mentāli nepieciešamā, ko maldīgi var sajaukt ar prieku (nu labi, prieks tas ir- apmēram tāds kā cietumniekam, kurš izkļuvis no ieslodzījuma un īsti neprot dzīvot brīvā pasaulē).

*Tiek interpretēti vidēji visvairāk sastomamie fakti par apspēlētajām situācijām.

Uzvedības pastiprinātāji suņiem

Uzvedības pastiprinātāji suņiem.

Saprotot pastiprinājumu, ir iespējams saprast kāpēc tieši Jūsu suns dara to vai nedara ko citu.

Pastiprinājums ir kādas uzvedības patīkamas sekas, kuras liek šai uzvedībai kļūt biežākai.

Pozitīvais pastiprinājums ir patīkams, jo sekas ir patīkamas.

Negatīvais pastiprinājums ir patīkams, jo tas sniedz atvieglojumu- suns darot kontrēto uzvedību var izbēgt no kaut kā sev nepatīkama, bīstama, riebumu raisoša.

Ne vienmēr suns adekvāti novērtē situāciju, ne vienmēŗ efektīvākā uzvedība kļūst biežāka. Suns rīkojas pēc savas sapratnes, kura balstās iedzimtās īpašībās un iepriekšējā pieredzē. Piemēram, ja mazs suns jūtas drošām agresīvi rejot uz lieliem suņiem, viņš to turpinās darīt, lai arī patiesībā izaicinās lielos uz konfliktu.

Primārie pastiprinātāji ir tās uzvedības sekas, kuru nozīme viņam nav jāmācās, suns automātiski jūtas izdarījis ko sev patīkamu un ar to saistītā uzvedība, visdrīzāk, kļūs biežāka:

Pārtika, ūdens, miegs, gaiss, sociāla komunikācija, seksuālā stimulācija, drošības atgūšana, izvairīšanās no sala, karstuma utml.

Sekundārie pastiprinātāji ir tās uzvedības sekas, kuru nozīme pieredzes ceļā ir pierādījusies kā ceļš pie primārajiem pastiprinātājiem, bet šīs sekas atkal var zaudēt savu nozīmi, ja primārais pastiprinātājs vairs neseko:

Uzmanība, uzslava, rotaļa, klikera klikšķis, ar pozitīva pastiprinājuma palīdzību apgūts aicinājums “Sēdi! Guli! Blakus!” utml.

Kāpēc tad mācot suni lielājoties tiek izmantoti tikai kārumi?

Pirmkārt, tā nav. Pozitīvā apmācībā suns mācīsies arī ņemot iepriekš pieredzēto pozitīvo pieredzi, izveidotās pozitīvās attiecības, sociālo kontaktu, ar prieku domājot, risinot un apgūstot ko jaunu utml.

Reizēm rūpīgs vērotājs suņu apmācībā saskatīs gan negatīvo pastiprinājumu (piemēram, ass solis suņa virzienā, lai ar savu ķermeņa valodu liktu sunim, kurš piecēlies no “Sēdi!” Atkal atgriezties pozīcijā), negatīvo sodu (suns nesaņem kārumu, jo nepaklausīja) un varbūt pat pozitīvo sodu (suns tiks parauts aiz pavadas, lai atkal apsēstos)- viss atkarīgs no cilvēka izpratnes par to, kas vispār ir pozitīvais pastiprinājums un prasmes kaut ko sunim ar tā palīdzību iemācīt.

JO PAT APMĀCĪBA, KURĀ TIEK DALĪTI DAUDZ KĀRUMI, OBLIGĀTI NAV POZITĪVA APMĀCĪBA!

Un kāpēc tad kārumi lielākoties ir obligāti mācoties ko jaunu? Jo tas ir cilvēkam vieglāk kontrolējamais primārais pastiprinātājs, kurš apmācībā neieaicina negatīvo pastiprinājumu.

Vai sunim visu vajadzīgo var iemācīt ar pozitīvā pastiprinājuma palīdzību?

Var visu vajadzīgo, lai suns varētu dzīvot kvalitatīvu ikdienu, iekļauties ģimenē.

Bet svarīgs faktors šeit ir cilvēks, viņa zināšanas un to praktisks pielietojums, spēja pielāgot savu ikdienu un vidi konkrētajam sunim. Un svarīgi ir izprast, ko cilvēks domā ar “visu”. Kur beidzas konkrētā suņa spējas un to robežas, nepārkāpt viņa labklājību.

Kur beidzās suņa limiti jāsāk izmantot sods, lai viņš kaut ko mācītos?

Pirmkārt, suns no soda nemācās- viņš mācās no iespējas to izbēgt. Tas ir negatīvais pastiprinājums. Sods sevī ietver arī attiecību bojāšanu, papildus stresu un līdz ar to- papildus nevēlamas reakcijas to izreaģējot. Lasi vairāk sadaļā par sodu.

Kur beidzās suņa spējas ir jāizvērtē cilvēka ekspektācijas- vai sunim tiešām TAS, ko es no viņa gribu ir jāvar? Un kāpēc viņš to nevar? Ja adbilde ir vēlama Jums ABIEM (piemēram, suns pastaigās nevar paiet garām mierīgi citiem suņiem), tad jāuzsāk rūpīga suņa spēju attīstīšana, jaunu asociāciju veidošana un alternatīvu uzvedību apgūšana.

Bet dabā dzīvnieki par kļūdām maksā ar attiecīgām sekām!

Tradicionāli cilvēks no suņa gaida PAVISAM ko citu nekā viņš to redz darām suni “dabā”. “Šurp!, Blakus! Sēdi!”, nagu kopšanas procedūra, veterenārārsta apmeklējums- KUR jūs to redzat dabā? Tieši DABĪGU, bet cilvēka kontrolētu uzvedības seku rezultātā suns apgūst sev tik bieži NEDABĪGĀS reakcijas, lai dzīvotu savu kvalitatīvo dzīvi paralēli tik atšķirīgajai cilvēka ikdienai.

Laba grāmata par šo tēmu redzama zemāk, tikai brīdinu- sarežģīta lasāmviela gan angļu valodas terminoloģijas ziņā, gan kā uzvedības skaidrojums.

KĀ PADARĪT BRĪVĪBU DROŠĀKU?

KĀ PADARĪT BRĪVĪBU DROŠĀKU?

Jeb izmēģināsim suņa izsekošanas ierīci.

NEATŅEMAMA LAIMĪGA SUŅA IKDIENAS SASTĀVDAĻA IR BRĪVĪBA,

Tāpēc rūpīgi māci suni sadarboties, atsaukties un veido saikni ar viņu, izmantojot tikai Pozitīvu apmācību, jo tur kur sods nesniedzas, kontrole pazūd un paliek vien tā uzvedība, ko esat kopā pozitīvi būvējuši!

Tāpēc arī esam izstrādājuši Brīvo pastaigu pavadas, kuras liek sunim justies maksimāli brīvam vietās, kur viņš nav atlaižams pavisam. Vairāk par pavadām varat lasīt, klikšķinot šeit.

PIRMS SUNI ATLAIST NO PAVADAS, PĀRLIECINIETIES vai

SUNS AR SAVU BRĪVĪBU NEPĀRKĀPJ CITU TIESĪBAS UN BRĪVĪBAS:

1. Šī ir vieta, kur likumīgi drīkst suni atlaist, jo pat klusās un cilvēku neapmeklētās dabas takās mēdz būt aizliegums sunim ļaut brīvi skraidīt, lai viņš netraucētu dabas norises (putnus, dzīvniekus uc.).
2. Ja dzīvo Laukos vai mežā, kur suns nepametot savu dzīvesvietu var atrasties tajā brīvs arī likumīgi, apzinies sava īpašuma robežas un neļauj sunim tās pārkāp, lai sargātu, sveicinātos vai darītu jebko citu bez tavas stingras kontroles!;
3. Jūs suni varat labi kontrolēt arī bez pavadas. Viņam ir jābūt atsaucamam un Jums- uzmanīgi jāvēro, ko mīlulis dara, jo pat ļoti cilvēkam piesaistīta suņa motivācijas var mainīties dažādos dzīves posmos un dažādās situācijās (ai, cik daudzu nelaimes gadījumu apraksti sākas ar “Viņš NEKAD pirms tam tā NEBIJA…..”);
4. ARĪ “GUDRIE” UN DRAUDZĪGIE NEDRĪKST ar savu “jaukumu” taranēt apkārt esošos cilvēkus un dzīvniekus vai skraidīt nepieskatīti- gan likuma kārtībā, gan faktos ir fiksēts- suns sevi vai citus pats nepasargās, ja notiks kas neparedzēts un viņam tas arī nav jāvar! CILVĒKIEM IR TIESĪBAS TAVU SUNI VIENKĀRŠI NEKONTROLĒTI NESATIKT.

Ja esat visu rūpīgi apsvēris un nolēmis suni noteiktās vietās pastaigās vest bez pavadas, tad papildus drošībai vēl noderēs:

1. Noņemt visu lieko, kas var aizķerties un atstāt suni iesprūdušu: krūšu siksnu, apģērbu;
2. Izstrādāt kādu pozitīvu sadarbību veicinošu spēli vai rituālu, kuru laiku pa laikam pastaigā atkārtot, lai pārliecinātos- suns ir gatavs atsaukties ar prieku!
3. Kaklasiksna ar labi redzamu kontaktinformāciju, vēlams BEZ brelokiem vai kā cita, kas varētu veicināt aizķeršanos (grīdas dēļos, koku zaros uc.) Kāda un kam domāta kaklasiksna, varat lasīt šeit.
4. IZSEKOŠANAS IERĪCE.

Par IZSEKOŠANAS IERĪCĒM NEDAUDZ vairāk:

Mēs dzīvojam 21. Gadsimtā un tehnoloģiju attīstība mums ļauj jau veikt tādu neticamu lietu kā “vienkārši zināt, KUR TAS SUNS IR PALICIS”. Atkārtošu vēlreiz- tā ir tikai informācija, kura ļauj suni efektīvi atrast, bet tāpat viņu nepasargās, ja viņš aizskrienot “iekuļās nepatikšanās”, tāpēc arī uzliekot ierīci, sunim nedrīkst ļaut brīvi klaiņot!

Vēl viena interesanta funkcija: “VIRTUĀLĀ SĒTA”, kura signalizē cilvēkam (nejaukt ar e- sētu, kuru nevienam nekad neiesaku lietot, jo tā iebiedē suni nepārkāpt robežas- šeit signālu saņem TIKAI cilvēks!!), ja suns ir pārkāpis noteiktas, piemēram, Jūsu īpašuma robežas.

Pavisam drīz sekos interesants posms gan mums, gan Jums-

Mēs esam sarunājuši sadarbību ar izsekošanas ierīču izplatītājiem Doglo Latvia,

kuru ierīci testēsim  un ar secinājumiem dalīsimies tuvākā mēneša laikā!

KĀ PADARĪT SUNI IZTURĪGĀKU AUKSTUMĀ?

KĀ PADARĪT SUNI IZTURĪGĀKU AUKSTUMĀ?

Pirmkārt, nav vienas noteiktas temperatūras, kas VISIEM suņiem vienādi nozīmētu- ir par aukstu.

Ne vienmēr īsspalvaini suņi salst vairāk kā garspalvainie!

KĀDI APSTĀKĻI IETEKMĒ LIELĀKO DAĻU SUŅUS UN LIEK VIŅIEM VAIRĀK SALT?

1. Nespēja uzvesties brīvi:

Suņi dabīgi paši zina kā sasildīties, bet ja viņu pastaiga notiek īsā pavadā un ar stingru kontroli, tātad aizliegumu uzvesties brīvi, viņi nemaz nevar šādas prasmes attīstīt.

Brīvs suns gan var mēģināt sākumā no sala tieši sargāties- paslēpties. Bet, ja vien cilvēks pratīs pierašanu nodrošināt pamazām un pozitīvi, suns to attīstīs pēc savām iespējām.

2. Krasa pāreja no siltuma uz aukstumu:

Daļa suņu vairāk salst pēc karstas vasaras iestājoties pēkšņam rudenim, nekā ilgstošā ziemā. Tāpat, ja ziema ir salīdzinoši silta un pēkšņi temperatūra nokrīt ļoti zemu;

Suņi, kuri raduši diendienā būt siltumā un tikai pāŗis reizes dienā uz īsu brīdi atrasties ārā.

3. Suņi, kuri pēkšņi pārāk ilgi atrodas aukstumā bez iespējas relaksēties siltā telpā.

4. Dažādi ar ķermeņa pretoties un pielāgoties spēju saistīti procesi:

Slimi un ilgstoši stresā esoši suņi var salt vairāk;

Pārāk kalsni, laicīgi nepaēduši, nepadzēruši suņi;

Mazi kucēni, maza auguma suņi un veci suņi var salt vairāk.

KATRS GADĪJUMS IR ATŠĶIRĪGS.

Cilvēki mēdz suņa spēju justies gana silti vērtēt pēc savām sajūtām. Tāpēc parasti, salīgāki, jūtīgāki un empātiskāki cilvēki mēdz savus suņus vairāk saudzēt, bet arī darīt to pārlieku, neļaujot mīlulim attīstīt dabīgu aizsardzību.

Turpretim, pret sevi bargāki un salā izturīgāki cilvēki var vairāk pieturēties pie “tas ir suns un viņam tā ir normāli” uzskata, kas var likt sunim ciest tur, kur cilvēks būtu varējis parūpēties atbildīgāk.

GALVENAIS- SUŅA PAŠA REĀLAIS STĀVOKLIS.

Apstākļus, kuros vērts vairāk pievērst uzmanību suņa izturībai pret salu, minēju augstāk.

Nākamais svarīgākais- suņa ķermeņa valoda, kura “saka” kā reāli jūtas suns.

Un tad vēl ir suņi, kuru iedzimtās īpašības liek cīnīties arī tur, kur būtu varējis vairāk censties izvairīties un sevi saudzēt. Lai arī daudz runāju par to kā pastaigas aukstumā padarīt jautras un sunim palīdzēt sildīties, periodiski ļaujiet sunim nomierināties, atslābt, lai varētu novērtēt viņa patieso fizisko stāvokli- VIENMĒR ŅEMIET VĒRĀ SUŅA VESELĪBU UN SAGATAVOTĪBU RŪDĪTIES, jo ne visi izrādīs nosalšanas pazīmes.

Tāpat uzmanieties motivējot sildīties suni, kuram ir paaugstināta vēlme iesaistīties (piemēram,“atkarīgie” no bumbu ķeršanas, tās visdrīzāk ķers arī, ja nodarīs kaitējumu savai veselībai)- šo suņu reālo stāvokli varēs novērtēt tikai pārstājot viņu mākslīgi motivēt..

Atkārtošu, pirms minēt konkrētas nianses, lai suns vispār tās varētu uzrādīt, SUNIM JĀBŪT BRĪVAM.

Milzīgas izmaiņas suņa uzvedībā notiek ar brīdi, kad viņš sajūtas brīvs.

Atbildīga brīvība tiek nodrošināta tā, lai suns ar savu brīvību nepārkāptu citu tiesības uz brīvību un drošību. Tātad, iežogota teritorija vai atbilstošs aprīkojums, kurš neietekmē suņa kustības, komfortu, labsajūtu (pastaigu minimums: anatomiski atbilstoša krūšu siksna un gara, viegla, ērta NENOSTIEPTA pavada). Protams, ja Jūsu suns pastaigā ir laižams brīvi bez pavadas un tāpat ir labi kontrolējams nepieciešamības situācijā, dariet to!

APĢĒRBS- šī ir tēma, kura piederās pie BRĪVĪBAs. Ne visiem suņiem tā vienkārši vajag savilkt drēbes, ja viņiem ir auksts.

KO JŪSU SUNS DARA DRĒBĒS?

Ja apģērbu tomēr vajag, tad sāciet ar to, ka nepažēlojiet laiku, lai noskaidrotu tiešām labu firmu vai šuvēju, kas pratīs Jūsu mīlulim sagādāt maksimālu komfortu un neierobežotas kustības.

PIERADINIET PAMAZĀM- rotaļājieties ar ģērbšanās elementiem un dariet to īsi, jautri un tā, lai suns ir motivēts sadarboties.

SUNIM APĢĒRBĀ IR JĀKUSTĀS TIKPAT AKTĪVI KĀ BEZ TĀ, savādāk viņš ar apģērbu var pat salt vairāk, jo aktivitātei un vēlmei dabīgi sildīties ir milzu nozīme.

ĶERMEŅA VALODA (atcerieties, katram sunim ir atšķirīgas ķermeņa valodas pazīmes, kas liecina par noteiktām norisēm viņa ķermenī- VĒROJIET UN IEPAZĪSTIET SAVĒJO, sevišķi meklējiet neierastas nianses)!

Nosalis suns kustēsies stīvi, saraustīti, galvu atpakaļ griezīs daļēju un atpakaļ skatīsies tā, ka redzami acu baltumi, visa ķermeņa valoda būs piezemēta, aste nolaista, apstājoties visdrīzāk, viena ķepa būs pacelta, bet pārējās atradīsies tuvu viena otrai (skatīt attēlu- Amadeuss tikko izkāpis no siltas mašīnas), mugura ieliekta, acis pievērtas vai tieši otrādi- neierasti platas. Suns var sākt arī sēsties, parasti tā, ka aste atrodas zem dibena, var gulties cieši savijies kamolītī.

Ja salst tieši ķepas, tad suns var skriet ar vienu paceltu kāju, censties tās sildīt laizot un graužot. Ja dzīvo vietā, kur tiek kaisītas ietves pret slīdēšanu, nopietni apdomā zābaciņu iegādi, jo suņa ciešanas staigājot var būt patiešām ievērojamas un ietekmēt viņa veselību. Tāpat zābaciņi noderēs, ja sunim kājas salst nekaisītās vietās.

Svarīgāk par faktu, ka suns ir nosalis, ir tas ko viņš dara tālāk (B.R.Ī.V.Ī.B.A.), jo suns kurš ir regulāri radis pats sasildīties attīstīs savas tehnikas kā to darīt- skriet, rakt, lēkt, nēsāt kokus utt. Ja tavs suns to vēl neprot, palīdzi viņam ar aktīvām rotaļām un skaties vai viņš tiešām sasildās (Ķermeņa valoda atgriežas ikdienišķi relaksētā).

Kad esat suni pamācījuši sildīties, atkal ļaujiet viņam padarboties pašam, jo tikai tā iespējams novērtēt viņa reālo stāvokli. Cilvēkam, kurš prot saskatīt, suns rādīs, kad sals sāk nodarīt viņam kaitējumu. Tāpēc ir vērts ņemt vērā arī, ja suns pastaigu vēlas beigt!

ĪSUMĀ KĀ PADARĪT IZTURĪGĀKU- OPTIMISMAM IR MILZU NOZĪME:

1. KOPĀ APGŪSTIET SADARBĪBU, KURA RADA IZDOŠANĀS SAJŪTU- veidojiet sadarbību, kuras pamatā ir prieks;
2. Ļoti jūtīgiem suņiem pirms rūdīšanās sākuma, iespējams, ir jāpalielina kopējā izdošanās sajūta, jeb optimisms, kura nav pat īsti saistīta ar aukstumu. Piemēram, jāmāca vienkārši bet izaicinoši fiziski uzdevumi (pakāpties uz krēsla, bumbas) meklēšanas uzdevumi (paslēpta pārtika, mantas) utt.
3. Novērtējiet sava suņa reālo šī brīža stāvokli un spējas;
4. Kad sāksiet domāt par aukstumu, “mazāk ir vairāk”- pieradiniet suni pamazām, jo ķermeņa aizsardzība rodas ilgstošā procesā, nevis sevis tūlītējā pārvarēšanā;
5. Obligāti veiciet regulāras tik garas pastaigas, lai tieši Jūsu suns justos aktīvs un priecīgs kā parasti, bet nebaidieties arī viņu izaicināt pierast. Piemēram, ja viņš ir ļoti salīgs, piecu minūšu skrējiens kopā ar Jums pa sniegu pagalmā 10x dienā tā, lai suns nezaudē entuziasmu un iemācās procesā saskatīt prieku. Ja suns ir gana izturīgs, pastaigu garumu pamazām palieliniet, nebaidieties izmēģināt izaicinošus laikapstākļus.
6. Nebaidieties valkāt apģērbu, lai palielinātu sava suņa aizsardzību un komfortu- rūdīšanās ir process, kam jāsagādā prieks!
7. Tajā pat laikā, nebaidieties pamazām atbrīvoties no apģērba. Kad pārsteigums par pirmo salu būs aiz muguras, iespējams, Jūsu sunim to pat nevajadzēs. Ja suns apģērbā jūtās slikti, apsveriet to nevilkt vispār vai jau laicīgi radināt suni to valkāt ar prieku;
8. Jau vasarā domājiet, kā varētu savu suni padarīt izturīgāku- kā palīdzēt iemīlēt peldēšanu, garas pastaigas dabā (naktī, agrā rītā, lietus laikā, kad pūš vējš utt.), bet neaizmirstiet apsvērt sava suņa reālo veselības un komforta stāvokli- atslēgas vārds ir IEMĪLĒT;
9. Neļaujiet sunim ilgstoši salt un līdz ar to zaudēt ticību savai spējai sasildīties. Tieši pozitīva pieredze ar siltuma atgūšanu pēc noteiktas BRĪVAS un instinktīvas sildīšanās, sunim palīdzēs to attīstīt un nostiprināt vēl efektīvāk. Vai Esat redzējuši cilvēkus, kuri peldās ziemā ledus āliņģos? Tieši ar tādu pašu prieku arī Jūsu sunim ir jādodas rūdīšanās piedzīvojumā, ja viņš aukstumu asociēs ar ciešanām, tad rūdīšanās arī nenotiks tik veiksmīgi, ja notiks vispār;
10. Ja suns tikko nosalis un pats neprot sildīties, centieties viņam palīdzēt attīstīt dabīgas tehnikas kā sasildīties;
11. SUŅA BRĪVĪBA UN un tieši VIŅA ķermeņa valodas PĀRZINĀŠANA- TĀLĀK SOLĪTI PA SOLĪTIM AR PRIEKU!

DZĪVESZIŅA (lifehack): Lai atmestu cilvēcīgus spriedelējumus, piefiksē reālos grādus kādos tavs suns var veikt un kādas pastaigas ņemot vērā viņa šī brīža fizisko kondīciju un ķermeņa valodu.

Vienkāršs piemērs no Amadeusa dzīves:

Izkāpjot no mašīnas vai iznākot no mājām, būs auksti- sunim vajadzēs brīvi, dabīgi sildīties.

-4 un aukstāk- vajag drēbes. Vajag arī apavus pilsētā. Ārpus pilsētas cenšamies iztikt bez apaviem.

-3 un siltāk- drēbes nevajag. Apavi- pilsētā pēc šī brīža situācijas.

Spēcīgs vējš jāvērtē atsevišķi.

SARGI SUNI AUKSTUMĀ!

SARGI SUNI AUKSTUMĀ!

VIEGLĀKAIS VEIDS KĀ TO IZDARĪT: veic regulāras, aktīvas pastaigas, kuru ilgumu pielāgo suņa spējām, bet pārējo laiku turi suni iekštelpās- sultumā.

INTERESANTS FAKTS: ne vienmēr sunim apģērbā vai sunim ar bagātīgu apmatojumu ir siltāk kā pārējiem!

Svarīgāk ir vērot paša suņa uzvedību: vai viņa aktivitātes līmenis un ķermeņa valoda atbilst ierastajam. Iespējams, viņš kļūs aktīvāks, lai sasildītos, tas ir normāli. Bet, ja suns trīc, kustās stīvi, atsakās piedalīties pastaigā, mēģina kaut kur nolīst vai atgriezties mājās- uztver to nopietni un apdomā kā pastaigas padarīt komfortablākas, sevišķi jau tāpēc, ka aukstums var nodarīt nopietnu kaitējumu suņa veselībai.

Visvairāk no aukstuma var ciest suņi, kuri ikdienā raduši atrasties siltumā, maza auguma un smalkas miesasbūves, īsspalvaini suņi, veci suņi vai tieši pretēji- mazi kucēni. Arī suņi, kuri šobrīd cieš no veselības problēmām, ir pārāk kalsni, nav laicīgi pienācīgi paēduši, padzēruši vai piedzīvo ilgstošu stresu- viņi var kļūt neierasti neizturīgi.

Lai gan labākā vieta, kur jebkuram sunim pavadīt savu atpūtas laiku ir iekštelpās, kopā ar cilvēkiem, ir suņi, kuru fiziskās īpašības ļauj, regulāri atrodoties ārā, labi pielāgoties aukstajam laikam, tikai jāņem vērā, ka VISIEM suņiem ir jānodrošina pārejas periods, ja viņi līdz šim ir dzīvojuši siltumā un silta, sausa, ērta būda, kurā patverties atpūtas brīžos.

SVARĪGS FAKTS: ne visi suņi ir piemēroti ilgstoši atrasties ārā vienatnē un NE VISI SUŅI DABĪGI SAPROT KĀ PATVERTIES SILTUMĀ būdā. Reizēm šādi suņi vienkārši spiežās pie ārdurvīm, lai būtu tuvāk savam cilvēkam, stresa ietekmē demolē pagalmu vai pat mūk no mājām.

UN VĒL VIENS SVARĪGS LŪGUMS: VISIEM, KURU SUŅI VĒL NAV ATRADUŠIES NO JAUNGADA SALŪTU LAIKA, BEIDZOT SĀKT VIŅUS AKTĪVI MEKLĒT, jo Sirds lūzt nemitīgi redzot arvien jaunus un jaunus paziņojumus par atrasties/pazudušiem suņiem vai suņiem, kuri klīst “nez no kurienes uzradušies”. SEVIŠĶI JAU ŠAJĀ, TIK AUKSTAJĀ LAIKĀ.

AR KO ATŠĶIRAS SODS NO KOREKCIJAS?

Sākumā fakts: POZITĪVI = KRIETNI EFEKTĪVĀK

Īsumā: kā to panākt?

Novērs nevēlamo, veido veicinošu vidi vēlamajam. Marķē to (lai sunim skaidrs tieši PAR KO) un APBALVO.

Kāpēc tas ir efektīvi?

Jo suns mācās divos veidos: Atkārtojot un nostiprinot uzvedību, KURA NES POZITĪVU IZNĀKUMU; Atkārtojot un nostiprinot uzvedību, KURA pēc viņa saprašanas PALĪDZ IZBĒGT NO KAUT KĀ NEPATĪKAMA.

SUNS KAUT KO MĀCĀS UN NOSTIPRINA TIKAI POZITĪVA IZNĀKUMA ROZULTĀTĀ.

Kāpēc suni sodīt par nevēlamo, lai pamazām liktu viņam izvēlēties vēlamo nav efektīvi?

Galvenokārt: Jo suns tā arī NESAPROT KO DARĪT, jeb kas ir vēlamais, kā arī NESAPROT PAR KO TIEK SODĪTS. Pie tam, suņa stresa līmenis un nevēlamas asociācijas ar apkārt notiekošo aug, kas vēlamu rezultātu tikai attālina.

SODS UZVEDĪBU TIKAI APSPIEŽ. Vairāk lasiet klikšķinot šeit.

Ar ko atšķiras korekcija no soda?

SODS suņu apmācībā ir kaut kas gana sāpīgs, biedējošs, diskomfortu vai riebumu raisošs, kas tiek lietotss AR MĒRĶI LIKT SUNIM IZVAIRĪTIES VEIKT KĀDU UZVEDĪBU. Ja sods par konkrēto darbību tiešām ir noticis, TĀ IR KĻUVUSI RETĀKA. Ja nav, tad tā ir bijusi tikai cilvēka interpretācija par notiekošo.

Ja korekcija tiek lietota ar to pašu mērķi ar kādu tiek lietots sods (izdarīt sunim ko nepatīkamu, lai viņš turpmāk izvairītos no kādas darbības), šo divu terminu (sods un korekcija) vienīgā funkcionālā atšķirība ir cilvēku asociācijās- “korekcija” skan izglītotāk, maigāk, pat vajadzīgāk.

SUNIM ATŠĶIRĪBA starp tiem NAV.

Un KĀPĒC tad tās KOREKCIJAS tāpat tā VILINA?

Bez garām psiholoģiskām aplēsēm:

JO CILVĒKAM IR GRŪTI DOMĀT BRĪVI.

Cilvēks ir pārāk iestagnējis, lai izvērtētu prioritātes un pamestu savu ierasto sistēmu;

Pārāk primitīvs, lai kontrolētu savu vilšanos par neizdošanos;

Pārāk slinks, lai mācītos kaut ko jaunu pirms ķeras pie suņa apmācības;

Diemžēl, bieži vien arī: pavisam neprasmīgs, lai izreaģētu savu dienas gaitā uzkrāto stresu;

Nu un tad vēl: “VISI” tā dara. Izskatīšos pēc maiguma pilna muļķa, ja tam sunim reizi pa reizi nesadošu. (tas, ka man ir pārbijies chihuahua, mani neapturēs, jo arī viņā mājo “VILKS”)..

💩🦋🌞Pēdējais punkts par VILKIEM.

Jeb, Romantika. Tā cilvēkiem īpaši bieži ikdienā pietrūkst, tāpēc totāli apgāztais mīts par suni kā vilku un ģimeni kā “baru” dzīvo un noteiktā sabiedrības grupā dzīvos mūžīgi..👎🏻

Kopsavilkums:

visu minēto punktu ietekmē (un ne tikai), izmantojot korekciju, cilvēks pats sajūtas labi (iegūst savu pozitīvo pastiprinājumu), kas nostiprina šo uzvedību, jeb liek arī turpmāk lietot korekcijas.

Bet slinkuma un cilvēcīgo vajadzību izreaģēšanas cena ir suņa labklājība un līdz ar to arī uzvedība,

kura kopumā tā arī neuzlabojās.

Kurš jūtas kā 💩, uzvedas kā 💩.

❗️Ejot pa veco ceļu, jaunā vietā nenonāksi.

APZINIES, KA SUNS NAV VILKS UN NAV ARĪ CILVĒKS-

iepazīsti viņa uztveri, reakcijas un ķermeņa valodu,

MĀCI SUNI GUDRI UN EFEKTĪVI- MĀCI SUNI POZITĪVI!

Fortis- mans pirmais suns ar kuru sistemātiski atteicos no korekcijām. Toreiz viņš bija 7 gadus vecs policijas suns ar kuru strādāju dienestā jau 6,5 gadus un jutu noteiktas lietas, kur "vienkārši viņš tāds ir- korekcijas nepalīdz".

KOREKCIJAS, NEVIS PALĪDZĒJA, BET GAN AIZVĒRA VIŅA PRĀTU SADARBĪBAI UN PADARĪJA TIKAI MĒRĶTIECĪGĀKU "DARĪT PA SAVAM" PIE NOTEIKTĀM MOTIVĀCIJĀM.

Nomainīju žņaudzošo ķēdīti pret krūšu siksnu- VILKŠANA ATRISINĀJĀS.

Nomainīju korekcijas kaķu uc. viņaprāt "medījumu" klātbūtnē pret nemitīgu sadarbību- SUNS SĀKA APGŪT SPĒJU ATSAUKTIES UN NOVĒRSTIES.

Īsi sakot- BEIDZU CĪNĪTIES UN SĀKU MĀCĪT.

Tas jau nenotika vienā dienā, bet tomēr "kā pa sviestu", ja salīdzina milzīgo darbu, kas jau līdz šim bija ieguldīts un vedis tikai strupceļā.

Visgrūtāk man gāja pašai- pat atzīmēju kalendārā dienas, kad suni izdevies neraustīt un nelamāt..

LASĪJU, MEKLĒJU INFORMĀCIJU, APKOPOJU UN LASĪJU-
JUTU, KA IR!!

Šie notikumi risinājās, jeb drīzāk "pavēra durvis" tālajā 2013., Fortis jau sen kā devies "pa varavīksnes tiltu", bet arī tagad- suņi, kuri man "saka- nebūs ar mani vienkārši", visvairāk pastumj uz attīstību!

PARŪPĒJIES PAR SUNI SVĒTKOS!

PARŪPĒJIES PAR SUNI SVĒTKOS!

Svētku aizņemtībā neaizmirsīsim par mūsu četrkājainajiem draugiem!

Viņi labi jūt mūsu satraukumu,

redz pārmaņas mājās un ikdienas rutīnā,

bet svētkos- piedzīvos notikumus, kuriem varbūt nemaz nav līdz galam gatavi.

⭕️Ja suns ar savu būšanu starp viesiem sagādā problēmas sev vai citiem-

VIŅAM TUR NAV JĀBŪT.

Nodrošini, lai suns ir bijis gana nodarbināts jau pirms svinēšanas,

bet tās laikā- ir mierīgā telpā vai vismaz nodalīts no pārējiem ar bērnu sētiņu!

⭕️Bet arī ar citkārt itkā draudzīgiem suņiem jāvēro uzvedības nianses

un jāatpazīst stresa izbēgšanas signāli, kas liecina- sunim nepieciešama palīdzība radušos satraukumu novirzīt veselīgā gultnē.

⛔️Sākumā suņa uzvedībā var manīt nelielas pārmaiņas kā: aizgriešanās no notiekošā, skatiens tiek virzīts tā, ka redzami acu baltumi, aša deguna aplaizīšana u.c.

⛔️Bet vairāk uzkrājoties satraukumam,

darbības itkā ārpus konteksta:

tā var būt pastiprināta kasīšanās, laizīšana, graušana, astes ķeršana, riešana, lēkšana uz viesiem, “aplēkšana", smaga elsošana, iešana prom un slēpšanās vai pat stingšana, ciešu, draudīgu acu skatienu raidīšana, rūkšana vai kampšana uc.

REAĢĒ LAIKUS!

Ja pārmaiņas pamani jau pirmsvētku laikā- apdomā, kas tieši var būt pie vainas un

pievērsies nomierinošu darbību praktizēšanai suņa ikdienā.

Ja nepieciešams- meklē profesionālu padomu!

Ja svinēšana jau sākusies- pirmkārt, ļauj sunim atrasties VIŅA komforta (lasi- drošības) zonā.

Un bieži vien- tā ir jāsargā Tev.

Uzstādi jau minēto “bērnu sētiņu”vai citu norobežojumu un radini suni, ka viņš tur atrodas un viņam tur ir labi.

Tas ir, iespējams, labākais ko tik īsā laikā var labot- pieradināt suni būt daļēji nošķirtam un ierīkot ar jau minēto bērnu sētiņu norobežotu teritoriju, kam pateicoties gan cilvēki var brīvi svinēt, gan suns nejusties viens.

SAGATAVO CIEMIŅU SAGAIDĪŠANAI.

Esi godīgs pret savu suni un aptver problēmas, kuras var rasties viņam vai ciemiņiem satiekoties.

Sarunā, lai viesi neklauvē, nezvana pie durvīm vai citādi netrokšņo, bet ja nepieciešams-

ziņo telefoniski par savu ierašanos.

Pirms viņi ienākuši, sagatavo suni (paņem pie pavadas un ievēro distanci vai ved uz “drošo vietu” un piešķir kādu īpašu kārumu)

PAGAIDĪT PIRMS SVEICINĀT

un sarunā ciemiņus darīt tāpat.

Kad emocijas noplakušas- suns reaģēs vēlamāk, pat ja nav iemācīts!

🧸Rēķinies ar ciemiņu bērniem un citiem pārlieku jūsmīgiem suņumīļiem-

atceries, ka SUNS NAV ROTAĻLIETA!

Pat draudzīgākais suns vakara gaitā nebeidzamas uzmanības rezultātā var kļūt kašķīgs!

Vēro savu mīluli un atpazīsti brīdi, kad viņam dot atpūtu un bērniem- citu aktivitāti.

Ieteicamākais- ļauj visiem draudzīgi sasveicināties (nopietni izvērtē kāda sasveicināšanās Tava suņa tagadējai un nākotnes uzvedībai nāks par labu), bet pēc tam suni ieaicini augstāk minētajā norobežojumā.

‼️NEĻAUJ SUNI TURĒT, APSKAUT, BUČOT VAI DZENĀT- labāk svinēt bez drauga, nekā likt viņam ciest kopābūšanas vārdā!‼️

‼️JA SUNS REAĢĒS ASI UN KĀDAM NODARĪS PĀRI VAINĪGS BŪS C.I.L.V.Ē.K.S.‼️

NEATSTĀJIET SUŅUS UN BĒRNUS KOPĀ TUR, KUR NEVIENS VIŅUS NEPIESKATA!

🍬SAGATAVO VESELĪGUS KĀRUMUS.🍬

Pat ja suns ir radis, ka tas kas atrodas uz galda, neattiecas uz viņu. Laizīšana, graušana un košļāšana nomierna- sagatavo saldētas kārummantas, jēlus kaulus, veselīgos (NELĪMĒTOS) kaltējumus vai ko citu, ko tavs suns radis ilglaicīgi žļambāt.

DODOT VĒRTĪGU ILGI GRAUŽAMU KĀRUMU, LABĀK SUNI IEAICINĀT TUR, KUR VIŅŠ TO VAR DARĪT VIENS,

lai novērstu iespējamību, ka viņš to sargātu no viesiem.

Un īpaši jau, ja mājās būs daudz ciemiņu un suns būs kopā ar visiem- sagatavo trauku ar nelieliem kārumiem, ko viegli paņemt (kā mācībās).

Vienmēr atradīsies kāds, kurš vēlēsies suni pacienāt un cilvēkiem mēdz būt neiedomājamākās idejas, kas sunim var būt piemērots kārums- jau iepriekš brīdini, ka SUNI CIENĀT DRĪKST TIKAI NO VIŅAM PAREDZĒTĀ TRAUKA.

VIENA METIENA (KOPĀ DZĪVOJOŠU SUŅU) SINDROMS

VIENA METIENA (KOPĀ DZĪVOJOŠU) SUŅU SINDROMS- KAS TAS IR?

Uzvedības problēmas (parasti: grūti kontrolējama agresija vai pretēji- hiperpieķeršanās un atšķirtības trauksme), kuras var rasties viena metiena kucēnu starpā, ja viņi turpina nežķirti dzīvot kopā pēc astoņu līdz desmit nedēļu vecuma. Bet šādas un līdzīgas problēmas var rasties arī savstarpēji neradniecīgu vienaudžu starpā, kuri vienā dzīvesvietā sākuši dzīvot viena un tā paša gada laikā.

Ja agrāk nodalīja tikai augstāk minētos apstākļus, tad šobrīd bieži vien tiek lietots vienkārši apzīmējums “Kopā dzīvojošu suņu sindroms”, jo kopā dzīvojoši suņi šīs problēmas mēdz attīstīt arī citos vecumposmos. Tajā pat laikā viena metiena suņiem un ar mazu laika starpību adoptētiem vienaudžiem, kuri dzīvo kopā, šīs problēmas tiek novērotas biežāk.

KĀPĒC ŠĀDAS PROBLĒMAS ATTĪSTĀS?

Jo līdzīga vecuma suņi (vai arī vienkārši- suņi ar noteiktām īpašībām) ir līdzīgā attīstības posmā un līdz ar to viņu spēja tolerēt apkārt notiekošo ir līdzīga- viņiem kā prioritāte ir līdzīgi resursi, kas var attīstīt konkurenci. Šādi suņi nevis papildina viens otru kā parasti notiek dažāda vecuma suņiem, bet gan drīzāk palielina viens otra stresu jau tā strespilnās situācijās. Viņi parasti ir vairāk ir vērsti viens uz otru nekā uz apkārt notiekošo.

PA LIELAM ARĪ TĀPĒC, KA VIŅI VIENKĀRŠI "RĪKOJUŠIES KĀ SUŅI" UN BLAKUS NAV BIJIS NEVIENS, KAS TO NOVIRZA VĒLAMĀ GULTNĒ.

Kādu laiku jaunā dzīvesvietā nonākuši suņi uzvedas emocionāli un rīkojas instinktīvi, meklē iespēju apmierināt nepieciešamību veidot ciešu sociālo kontaktu, iegūt pārtiku, komfortu, justies drošībā. Apziņa, ka viņi visu saņems bez cīņas ir jāmācās un tas prasa laiku. Kā liecina novērojumi- aptuveni gadu, bet šis laiks var gan ieilgt, ja mācības nav cilvēka pārdomātas un kontrolētas, gan būt īsāks, ja cilvēks visu pielāgo atbilstoši. Ja viss tiek atstāts pašplūsmā- tad gan var attīstīties grūti kontrolējamas problēmas, kuras bez iejaukšanās tikai saasināsies, nevis pāries, "kad suņi pieradīs".

Parasti, sevišķi jau sākumposmā, suņi atbilstoši savām iedzimtajām īpašībām un iepriekšējās pieredzes vadīti ieņem lomas- viens ir bullijs, kurš otram neliek mieru, atņem vērtīgo un neļauj brīvi uzvesties un otrs ir apceltais.  Ja brīvā dabā viņi soli pa solim ik dienas attīstītu komunikāciju, tad šeit viņi ir pēkšņi vienā teritorijā, kurā abi satraukti dara, ko diktē instinkti un iepriekšējā pieredze. 

Suņi kuri regulāri izspēlē šīs lomas- atņēmējs un kuram atņem, arī ar citiem suņiem nespēs atbilstoši komunicēt. Ja šīs lomas ir izteiktas, tad tās kalpo kā antisocializācija, jeb nostiprina sociāli neadekvātu uzvedību. Kas var attīstīt arī asu reakciju, jeb reaktivitāti attiecībās ar citiem suņiem. Šādi suņi, kuri jau ikdienā viens ar otram "ir par daudz" sliktāk veido pozitīvu saikni ar citiem suņiem vai reaģē uz viņiem ļoti emocionāli, jo nezina ka var būt veiksmīgi vienkārši komunicējot viens ar otru.

LIELĀKĀ KĻŪDA- PIEŅEMT, KA SUŅIEM PIETIEK VIENAM AR OTRA NODARBINĀŠANU, BET KONFLIKTA SITUĀCIJĀS ĻAUT “PAŠIEM TIKT GALĀ”, jeb kauties līdz viens uzvar.

KĀ NOVĒRST?

Vislielāko lomu spēlē cilvēka spēja apstākļus veidot kontrolēti tā, lai suņi tiešām mācās un saņem visu sev nepieciešamo tādā veidā, lai nostiprinātos vēlama uzvedība.

PIRMKĀRT NESĀKT DOMĀT PAR SAVIEM SUŅIEM KĀ PAR VIENU KOPUMU, kam visur jābūt abiem/visiem. Drīzāk- uzreiz plānot kur un kā viņi sākumposmā savu ikdienu pavadīs atšķirti un tikai pieskatīti vai uz īsu laiku tiks laisti kopā, ja viņi šajā laikā ir spējīgi uzvesties un justies vēlami.

Tā kā kopā dzīvojošo suņu problēmas vairāk ir izskaidrojamas tieši ar pieredzi, nevis iedzimtību, apbruņoties ar apņēmību turpmāk TĒRĒT DIVREIZ (reiziniet ar suņu skaitu, jo visi esošie suņi ir jānodrošina atbilstoši) VAIRĀK LAIKA SAVU SUŅU NODROŠINĀŠANAI UN APMĀCĪBAI.

Nodrošināt suņus ar viņiem ikdienā nepieciešamo tā, lai viņi to saņemtu individuāli un par vēlamu uzvedību. Kad kopā ir šādi suņi viņi parasti viens no otra mācās tieši emocionālās un aktīvās nodarbes, piemēram, riešanu, graušanu, rakšanu utt. Esot atsevišķi suņi veiksmīgāk mācās vēlamas reakcijas uz vidi, esot kopā- vairāk reaģē viens uz otra sakāpinātajām emocijām.

Tātad svarīgi ņemt vērā arī radušās emocijas. Piemēram, ja abi suņi reizē spēlējas ar mantām un viens tās otram atņem, otrais piedzīvo vilšanos. Iespējams, viņš pat sākumā atkāpsies, bet ar laiku var sākt pieprasīt otra uzvedības pārtraukšanu agresīvi kā laikā pirmais var atbildēt ar to pašu, jo jau kādu laiku ir mācījies nerespektēt otrā tiesības paturēt to, kas viņam svarīgs- KONFLIKTS GATAVS.

Neturēt kopā suņus nepieskatītus šaurā telpā bez iespējas doties prom. Dabā suņi izbēg no konfliktiem komunicējot- viens vai otrs atkāpjas, ja redz šādu nepieciešamību un iespēju (to diktē izdzīvošanas instinkts, kas liek maksimāli izvairīties no ievainojumiem). Nespēja palielināt distanci ir viens no iemesliem stresa augšanai, kas savukārt ir viens no iemesliem agresijai (Facebook ievietošu stresa komunikācijas pakāpienus, kurus visi suņi vairāk vai mazāk iziet līdz pieredzes ceļā nonāk pie agresīvas komunikācijas vai pat īstas košanas, jo nekas cits situāciju atrisināt nav palīdzējis).

Atcerieties par vecumposmiem un hormonālo nobriešanu- kucēna vecumā bieži vien īsti cīniņi nenotiek, bet pusaudžu vecumā vai sunim pieaugot tas, kas līdz šim sakrājies var izpausties agresijā. Tāpat, suns kurš tiko nonācis jaunā dzīvesvietā, visdrīzāk, neuzvedīsies agresīvi, bet viss var krasi mainīties, kad viņš pieradīs.

Veltīt laiku individuāli ne tikai tāpēc, lai nerastos šī augstāk minētā konkurence, kas var novest pie agresīvas resursu sargāšanas vai pat kautiņiem, bet arī tāpēc, lai iepazītu katra suņa stiprās puses un palīdzētu uzlabot vājās. Lai suņi spētu “uzvesties labi” kopā, viņiem tas ir jāspēj iemācīties individuāli, bez otra suņa ietekmes, sevišķi ja runa par nomierināšanos jaunos apstākļos (kā Lauku suņiem pilsētā, piemēram).

Individuālais laiks ir nepieciešams arī tāpēc, lai suņi veidotu drošu un pozitīvu saikni ar savu cilvēku, kas ļoti palīdzēs gan ikdienas sadarbībā, gan pašiem suņiem nodrošinās vienu no pamatvajadzībām. Atcerieties- nodrošināts suns ir mierīgs un adekvāts suns!

Plānot kā un regulāri ikdienā praktizēt SUŅU TURĒŠANU ATSEVIŠĶI TĀ, LAI VIŅI ESOT ATSEVIŠĶI JUSTOS LABI. Tas palīdzēs novērst hiperpieķeršanos un atšķirtības trauksmi. Uzreiz saprast ko un kā Jūs paši gribētu redzēt kā suņu vietu, kur viņi var pabūt atdalīti. Vislabākais- divas telpas, kur ir novākts viss vērtīgais, ko suņi varētu sabojāt. Tāpat šajās telpās ir jābūt suņiem komfortablai guļvietai un svaigam ūdenim.

KAD SUŅI IR GATAVI, tad vēlāk arī jāapgūst būšana kopā apstākļus pamazām sarežģījot tā, lai katrs domātu par sevi un savām reakcijām BET tas jau ir nākamais solis..

UN LAI NEMĀNA JŪS CILVĒKI, KURI MĒĢINA APGALVOT- PAŅEM DIVUS KUCĒNUS, VIŅI VIENS OTRU NODARBINĀS UN TEV BŪS MIERS.

Zinu, būs cilvēki, kam šādi suņi mājās jau ir un viņi visur ir kopā, kaut ko izmainīt nozīmētu izmainīt tiešām daudz.. Tā ir jūsu pašu atbildība un ikdiena, kas jāorganizē jums, arī jūsu suņu dzīves kvalitāte lielākoties tikai no jums vien ir atkarīga.

Bet tiem, kuri vēl nav atveduši mājās vairākus kucēnus vai vienaudžus vienlaicīgi, bet vēlas to īstenot, RŪPĪGI TO APDOMĀJIET, “manam kaimiņam ir un viņam VISS IR LABI” ir tikai teiciens aiz kura slēpjas vesela virkne ar faktiem, kurus jūs visdrīzāk nevēlaties piedzīvot!

KĀPĒC SUNS PĀRSTĀJ IZPILDĪT AICINĀJUMUS, KURUS AGRĀK IZPILDĪJA?

INSTAGRAM UZDOTAIS JAUTĀJUMS:

KĀ ATMĀCĪT, JA SUNS KOMANDU, KO AGRĀK IZPILDĪJIS LABI, SĀK IZPILDĪT GREIZI/JAUC AR CITĀM?

Pirmkārt: kāpēc es nesaku “komanda”, bet tā vietā lietoju “aicinājums”?

Tāpēc, ka cilvēkiem domāt-runāt-darīt ir ļoti saistīti procesi. Un ar vārdu “komanda” mūsu asociācijās ir tieša saikne ar bezierunu paklausību. Kā arī ar sankcijām, tās neizpildot. Ne par velti šis termins ir ņemts tieši no armijas vides (kā arī pamata paklausības izcelsme un klasisiskais izpildījums suņiem ir cēlies tieši šeit).

KĀPĒC AICINĀJUMS?

Jo pats vārds LIEK CILVĒKAM SAPRAST, ka ja suns tajā neredz vērtību, pastāv iespēja atteikties. Un tam seko cilvēka kā būtnes, kura apveltīta ar abstrakto domāšanu, uzdevums- izprast un apmācīt savu dzīvnieku, nevis primitīvi uzskatīt “viņš mani saprot bet nepakļaujas”.

Ja mēs sakām “Apsēdies uz krēsla!”, tad cilvēks, kurš nepaklausa, to dara apzināti.  Ja vien saprot valodu, kurā šī komanda/aicinājums/lūgums tiek izteikts.

Un te nu mums ir jāpieņem, KA SUŅI MŪS NESAPROT. Pat ja viņi mūsu valodā ir spējīgi iemācīties neskaitāmus vārdus, viņi to dara savādāk nekā cilvēks, kurš savā galvā uzreiz redz ”uz krēsla apsēšanās procesu” un nepieciešamību aiz pieklājības, pretimnākšanas vai paklausības to izpildīt.

SUŅI ATKĀRTO SEV SAPROTAMO POZITĪVĀKO IZNĀKUMU.

A)Iegūstot sev labumu;

B)Izbēgot no kaut kā nepatīkama (arī vilšanās, ko nes kādas uzvedības bezjēdzība).

Procesu kā suns rada savas asociācijas ar sadzirdēto vārdu varētu aprakstīt aptuveni šādi: Suns ir iemācījies, ka atskanot konkrētajam vārdam, uzvedība, kura ved pie emocionāli patīkamākā iznākuma ir tieši šāda- apsēsties uz minētā krēsla.

Suns, kurš uzreiz apsēžas uz krēsla, redz to kā vērtīgāko uzvedību, tikko kā sadzird “Apsēdies uz krēsla!”

Suns, kurš pēkšņi sācis no tā izvairīties, lai gan agrāk klausīja bez kavēšanās, sācis saskatīt šajā procesā ko nepatīkamu vai bezjēdzīgu un kāda cita uzvedība, piemēram, apstāšanās blakus krēslam, IR KĻUVUSI APBALVOJOŠĀKA.

Tā kā tika minēta ”jaukšana ar citām”- iespējams, cits aicinājums ir sunim nostiprinājies kā vērtīgāks. Atcerēsimies, ka suņi mūsu valodu nesaprot kā mēs to darām- iegaumējot vārdu nozīmi. Iespējams, runa ir arī par prasītāja ķermeņa valodu. Jāapdomā vai netiek lietoti līdzīgi vai pat tādi paši žesti.

Īsi sakot: KO suns pēc noteiktā stimula (“aicinājuma”) ATKĀRTO, TAS TIEK APBALVOTS.

Apbalvojums var būt:

A)Dabīgs un vides izraisīts (“aicinājumu” apgūšanā to sauc par traucēkļiem, jo mēs ļoti bieži mēģinām no suņiem panākt kaut ko nedabīgu- ar dabu cīnīties ir ļoti grūti);

B)Pievienots. Parasti tie ir uzmanība (uzslavas), sadarbība, kārumi, rotaļas, mantas- konkrētajai situācijai un sunim atbilstošs (kārumi ir cilvēkam visvieglāk kontrolējamie, bet ne vienmēr piemērotākie).

Lai mēs ar saviem nedabīgajiem aicinājumiem spētu konkurēt ar dabu, mums ir rūpīgi, rūpīgi ik dienas jāslīpē UN POZITĪVI JĀSTIPRINA  tieši tas, ko vēlamies redzēt no suņa.

Jeb JĀCEĻ VĒRTĪBA saviem aicinājumiem tieši tādā izpildījumā kā vēlamies to redzēt.

Bet vēl viena dzīvesziņa, jeb “LifeHack” ir visu laiku PĀRVĒRTĒT SAVAS PRASĪBAS un maksimāli tās “atbalstīt” suņa dabīgajās vajadzībās un apbalvojumos, jo dabīgās uzvedības dabīgi nostiprinās un cilvēkam ir jāpieliek mazāks ieguldījums- vairāk laika atliek vienkārši kopīgā laika baudīšanai. Kā arī sunim ir mazāk stresa un līdz ar to- mazāk emocionālu uzvedību.

ATBILDOT UZ “KĀ ATMĀCĪT”?

VĒLREIZ IZVĒRTĒ VAI TAVS AICINĀJUMS NEPRASA KO TĀDU, KAS SUNIM LIEK IZJUST bailes, sāpes (veselības probēmas?), diskomfortu, riebumu vai vilšanos.

Un sāc no nulles (gan traucēkļu, gan aicinājuma ziņā- iespējams izvēlies jaunu signālu) itkā suns šo vispār nebūtu mācījies un cel vērtību vēlamajam.

Starpsugu komunikācija

Pozitīvas un negatīvas pieredzes rezultātā starpsugu komunikācija ir iespējama pat ļoti veiksmīgi, arī tad ja šo dzīvnieku “valodas” ir pavisam atšķirīgas.

Labi zinām, cik daudz ko suņi spēj uztvert un iemācīties pat tad, kad cilvēks to skaidro pilnīgi pēc savas saprašanas, nevis sugai “suns” saprotamā valodā.

Tāpat zinām neskaitāmus piemērus, kur suņi lieliski sadzīvo ar kaķiem, trušiem, papagaiļiem un tik amizanti ir vērot to īpašo komunikāciju, kuru viņi gadu gaitā attīsta!

❤️Pozitīvā pieredze un veiksmīgi iznākumi komunicējot ir paši svarīgākie, lai patiešām nostiprinātu draudzīgas attiecības.

🍁Visiem ir jājūtas drošībā- tas ir pats svarīgākais.

🍁Otrais svarīgākais varētu būt apziņa, ka otrs mani respektēs, ja es “teikšu Nē!”. Šī daļa ir ļoti svarīga, lai novērstu konfliktus. Te daudz var palīdzēt cilvēks, kurš viena dzīvnieka nespēju tolerēt kādu situāciju atrisina ar iejaukšanos PIRMS konflikts tiešām notiek.

Instagram ar šo tēmu saistītā Reela beigās redzam kā Amadeuss rejot jau skatās uz mani, jo viņam šī spēle ir par daudz satraucoša, bet pats viņš nespēj apstāties, tāpēc atrisinājumu meklē pie manis, nevis vēl intensīvāk ķersta kaķi.

🍁Trešais arī citu “Nē ir- Nē!”! Atkāpties nevis turpināt darīt “kā gribās” ir svarīga prasme ikdienas situācijās.

💔Arī negatīvi iznākumi komunikācijai šad un tad notiek, tā ir dabīga ikdiena. Ar negatīvo problēmas sākas tad, kad ar šādu komunikāciju rodas asociācijas visās attiecībās. Tas var notikt gan, kad piemēram, suns noraida kaķi (vai citu dzīvnieku) rūkdams visu laiku un tas ir viss, ko kaķis no šī suņa redz. Tāpat, ja suns un kaķis nav vēl pazīstami un pirmās pieredzes ir negatīvas.

💔Negatīviem notikumiem vajadzētu būt ne vairāk kā 9:1, kur 9 ir pozitīva komunikācija un 1 kāds nenozīmīgs, bet tomēr nepatīkams iznākums.

Bet runa ir par jau nostiprinātām attiecībām. Sākumā rūpīgi jāpieskata, lai suns un kaķis (vai cits dzīvnieks) rūpīgi nostiprina tikai pozitīvas asociācijas.

DRAUDZĪBA UN UZTICĒŠANĀS STARP SUNI UN CITU DZĪVNIEKU

ĪSTA UZTICĪBĀ BALSTĪTA SAIKNE ir vērojama, kad dzīvnieki PAŠI izvēlas kopā relaksēties vai mierīgi otra tuvumā “darīt savas lietas” un otru netraucēt.

PAŠI. Tas nozīmē, ka šo kopābūšanu nemotivē vērtīgie resursi (piemēram, dzīvnieki guļ kopā, jo blakus atrodas arī mīļais cilvēks- tad vairāk runa ir par “ir kopā ar cilvēku”, nevis “ir kopā ar otru dzīvnieku”.

PAŠI. Šī kopābūšana nav uzspiesta, jo viņiem ir iespējas aizkļūt, nevis viņi ir kopā, jo nav citu variantu.

Parasti tad vērojams arī tas kā abi respektē viens otra robežas un ķermeņa valodu.

ATTĪSTOT ŠĀDAS ATTIECĪBAS KONFLIKTI NOTIEK KRIETNI RETĀK.

BIEŽI VIEN MALDĪGI par draudzības pilnām attiecībām tiek uzskatīts nevaldāms prieks satiekoties vai neapturamas rotaļas līdz abi no bezspēka pakrīt. Nemitīga sekošana otram, nepārtraukta laizīšana, ostīšana, cenšanās spiesties klāt, likt virsū ķepas, uzsākt kārtējo rotaļu, lai arī otrs nemitīgi signalizē, ka to nevēlas un tamlīdzīgi.

ŠĪS VISBIEŽĀK IR PAAUGSTINĀTA STRESA SEKAS, KAS VAR ESKALĒT KONFLIKTĀ.

Jap, kad es domāju, labāk būt vairs nevar, Amadeuss izvēlas gulēt kopā ar Bellu.. Kā jau esmu minējusi- viņš ļoti reti kādam uzticas, bet ciešas attiecības veido vēl retāk..

Ar suņiem viņam patīk iepazīties, paspēlēties un doties prom.

Kaķi līdz Bellai bija vien medījums.

Bet cilvēki- uzticas tikai ģimenei un arī tajā ar katru tās locekli ir izveidojis unikālas attiecības.

UN TAGAD 23 DIENAS PĒC IEPAZĪŠANĀS- BELLA JAU IR ĪSTS DRAUGS!

PATVERSMĒS IR TIKAI TRAUMĒTI UN NELABOJAMI SUŅI, BET ŠĶIRNI NOSAKA IZSKATS.

PATVERSMĒS IR TIKAI TRAUMĒTI UN NELABOJAMI SUŅI, ŠĶIRNI NOSAKA IZSKATS.

VAI VISI PATVERSMĒS DZĪVOJOŠIE SUŅI IR TRAUMĒTI UN NELABOJAMI?

Pirmkārt, ļoti, ļoti mazs procents suņu ir tik traumēti, lai būtu nelabojami.

Ir pierādīts, ka suņa smadzenes veidojas un mainās visā viņa mūža garumā.

POZITĪVA PIEREDZE IR TĀ, KURA SMADZENĒS VEIDO UN NOSTIPRINA ARVIEN JAUNUS SAVIENOJUMUS un līdz ar to- atbilstošā vidē un ar atbilstošu apmācību ir iespējams izmainīt suni līdz nepazīšanai.

PAT VISLIELĀKĀS TRAUMAS IR PĀRKLĀJAMAS AR PAKĀPENISKU POZITĪVU PIEREDZI.

Bet suņi, kuri uzvedas nevēlami, jo līdz šim nav pieredzējuši pietiekamu, sunim atbilstošu ikdienas nodrošinājumu, bet arī lielas traumas nav pieredzējuši, ir salīdzinoši pavisam viegli mācāmi un veidojami. Vairāk runa ir par viņu iedzimtajām īpašībām.

Pie tam, patversmēs nonākušo suņu stāsti ir visdažādākie. Labāk saprotamie būs tur igāk padzīvojušie suņi, bet jaunpienācēji mājās var atvērties pavisam citai uzvedībai.

Svarīgāk par bailēm no tā, ka suns nevarēs mainīties

(SUŅI VIENMĒR VAR MAINĪTIES, ja vien veselība to ļauj),

ir izplānot “vai ES- CILVĒKS ESMU GATAVS MĀCĪTIES, MĀCĪT UN PIELĀGOTIES”. Vai mana dzīvesvieta un ikdiena ir pielāgojama, vai man ir laiks un finanses vēl vienam ģimenes loceklim?

Vai zināšu kur un esmu gatavs meklēt profesionālu palīdzību PIRMS un arī pēc mīluļa nonākšanas manās mājās?

VAI ŠĶIRNES SUNS NO AUDZĒTAVAS TOMĒR NEBŪS PAREDZAMĀKA IZVĒLE?

Kas ir šķirnes suns? Tas ir suns, kura izcelsme ir paaudzēs profesionāļu plānota un veidota. Viņa izskats, raksturs un iedzimtās īpašības ir paredzamas, jo tās ir rūpīgi izkoptas smaga darba rezultātā.

VIŅAM IR ĪSTI CILTSRAKSTI- rakstu ar lieliem burtiem, jo gadu desmitus atpakaļ pati iegādājos suni, kuram ciltsraksti bija izfantazēti un un skaisti noformēti, tādejādi ieguvu supermīļu kranci par lielu naudu. Suns mīļš un pat veselīgs (kā mēdz galīgi nebūt), bet meļus atbalstīt ar naudu manos plānos neietilpa.

Šķirnes suns ir rūpīgi audzētāja kopts un lolots no pirmās savas dzīves dienas.

VIŅŠ IR DĀRGS. Bet arī šī lielā summa neatsver visus audzētāja izdevumus kvalitatīvā barošanā, vetārsta uzraudzībā, izstāžu izdevumos (bez tām šķirnes ātri vien vairs neizskatītos pašas pēc sevis), gadu gaitā iegūto zināšanu, veltītā laika un profesionālas uzraudzības laikā tērēto.

LABAS AUDZĒTAVAS IR MAZ. Šķirnes suņiem ir maz saistības tikai ar suņa izskatu. Vienkārši sapārojot divus suņus, kuri itkā izskatās pēc šķirnes, iznākums būs tikpat neparedzams kā patversmes krancīšiem- arī tur sev var piemeklēt mīluli, kurš ir tikpat atbilstošs šķirnei kā mums visiem zināmajā portālā tik daudz tirgotie. Tikai patversmē atbrīvosiet vietu kādam citam bēdu brālim un NEATBALSTĪSIET SUŅU BEZATBILDĪGU VAIROŠANU.

NEATBALSTĪSIM SUŅU BEZATBILDĪGU VAIROŠANU, jo arī paši neesam ieinteresēti maksāt par neesošu kvalitāti. Mīļi un forši suņi ir arī patversmēs.

GRIBI ŠĶIRNI?

Ilgi un rūpīgi meklē savu šķirni, kura atbilst tavai ikdienai, jo arī sieva, kuru izvēlas pēc izskata, tik smuka vairs nešķiet, kad atklājas raksturs- IZVĒLIES SUNI PĒC IEDZIMTO ĪPAŠĪBU KOPUMA!Tad rūpīgi meklē tās audzētavu (noskaidro ĪSTUS ŠĶIRNES SUŅU AUDZĒTĀJUS) skaties, lai suņi viņiem būtu mīļi, viņi koptu arī savus seniorus, paši brīvi komunicētu ar VISIEM saviem suņiem, suņi būtu atsaucīgi un ieinteresēti būt kopā ar savu cilvēku (atbilstoši šķirnes iedzimtajām īpašībām), apkārt būtu tīrs un suņi dzīvoti sugai atbilstošā komfortā, nebūtu izolēti), sazinies, komunicē, brauc ciemos, redzi viņu suņus dzīvē, darbībā, ikdienā, lasi par viņiem, un domā, domā, domā..

VAI TU ESI GATAVS ŠĶIRNEI? Arī izvēloties pašu labāko audzētavu, izlasot visu pieejamo informāciju, esi gatavs, ka tu VARI TOMĒR NEBŪT GATAVS. Un tavs suns var būt tāda personība, kuru negaidīji. VIENKĀRŠI ESI GATAVS DARĪT VISU UN PIELĀGOTIES.

Šo visu uzrakstot, nopūšos un pie sevis padomāju- mani saprata labi, ja puse lasītāju.

Domāsim pozitīvi- kamēr būs neapdomīgi cilvēki, tikmēr vajadzēs kinologus un man būs darbs.

TIEKAMIES NODARBĪBĀS! ;)

SARGĀSIM TOS, KURI MUMS UZTICĒTI!

SARGĀSIM TOS, KURI MUMS UZTICĒTI

Pārdomas par dzīvnieku aizsardzību, kura uzticēta MUMS.

Pēdējā laikā mūsu valstī daudz tiek runāts tieši par nelaimē nonākušo dzīvnieku glābšanas darbu. Interesanti UN ĻOTI SKUMJI ir tas, ka daļa cilvēku iesaka uzlabot šo uzdevumu APGRŪTINOT GLĀBŠANAS DARBU, jo dzīvnieku vienkārši esot daudz par daudz. Pie tam, ieteikts tiek LIEKOS iemidzināt..

Dzīvnieku tiešām IR DAUDZ PAR DAUDZ. Jo viņi vairojās, ja viņiem tiek dota tāda iespēja- tas tā vienmēr būs, nav ko par to brīnīties.
TĀ IR TIKAI CILVĒKU ATBILDĪBA.
Bet skumjais ir tajā- liela daļa cilvēku neredz iemeslu to kontrolēt.

Kopš man ir kaķene, es vēl spilgtāk redzu sabiedrības vidējo domāšanu. “Tad jau tev būs kaķēni? Varēs pieteikties uz vienu?”..

NĒ, MŪSMĀJĀS KAĶĒNU NEBŪS, jo mēs Bellu sterilizēsim tāpat kā kastrēts ir Amadeuss. ŠĀDS UZSKATS ir tas, kas KRIETNI PALĪDZĒTU SAMAZINĀT “LIEKO”DZĪVNIEKU SKAITU vispār, ne tikai mūsmājās. Jo patversmes, biedrības un citi glābēji jau sen vairs nespēj palīdzēt visiem- DZĪVNIEKU TIEŠĀM IR PAR DAUDZ.

Un ko darīt ar “liekajiem”? UZŅEMTIES ATBILDĪBU UN ATBALSTĪT IZMITINĀŠANU.
Par kādiem līdzekļiem?
PADAROT NEĒRTU BEZATBILDĪGU DZĪVNIEKU TURĒŠANU.
Reāli (tiešām veikt stingru kontroli, nevis tikai izveidot bezzobainus likumus) piemērojot sodu par nežēlīgu izturēšanos, atstāšanu novārtā, apmācības un nodrošināšanas neveikšanu, nelegālu pavairošanu. Piešķirt nodokli nesterilizētu dzīvnieku turēšanai utt.

SARGĀSIM TOS, KURI MUMS UZTICĒTI un darīsim to cilvēkiem cienīgā veidā!!